Lapu koku apraksts ietver: AIVAS, AKTINĪDIJAS, ARISTOLOHIJAS, ARONIJAS,ĀBELES,BĀRBELES, BUKŠI, BURVJULAZDAS, CERIŅI, CĪTIZI, KAZĀBOLIŅI, DEICIJAS, DIEVKOCIŅI, EFEJAS, EKSOHORDAS, ELEAGNI, ETIĶKOKI, SUMAHI, FILADELFI, NEĪSTIE JASMĪNI, FIZOKARPI, IRBEŅSPIREJAS, FOTĪNIJAS, GINKI, GLEDĪČIJAS, GRIMOŅI, HORTENZIJAS, IEVAS, ILEKSI, AKMENS OZOLI, IRBENES, IRBULENES, KAIMASKRŪMS, RODOTIPS, KALIKANTI, ZEMEŅU KRŪMI, KARAGĀNAS, KĀRIJAS, KARKASI, DZELZSKOKI, KĀRKLI un VĪTOLI, KASTAŅAS, KATALPAS, KATSURAS, KAZĀBOLIŅI, CĪTIZI, KAZENES, AVENES, KERIJAS, KIZILI,  KLETRAS, KLINŠROZĪTES, ČUŽAS

AIVAS /Cydonia oblonga/ - Vasarzaļi, nelieli, Latvijā līdz 8m augsti koki vai cieši krūmi ar stāviem zariem, plānu, tumši pelēku vai brūni pelēku stumbra mizu, lapas olveida vai eliptiskas, ziedi pa vienam, balti vai sārti, auglis liels, sēdošs ābols.

AKTINĪDIJAS /Actinidia/ - Vasarzaļas, koksnainas liānas, kas kāpelē, apvijot balstu. Augi divmājnieki vai vienmājnieki. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, ziedi zem lapām, auglis ir oga ar daudzām sīkām sēklām.

ARISTOLOHIJAS /Aristolochia/ - liellapu aristolohija ir līdz 10m gara vasarzaļa liāna, labi panes daļēju apēnojumu, lapas nierveida, ziedi zaļganbrūni (atgādina senlaicīgu pīpi), auglis ap 6cm garš un 2,5cm plats, pēc izskata atgādina gurķi, kas karājas līdz 8cm garā kātā.

ARONIJAS /Aronia/ - Vasarzaļi nelieli līdz palieli krūmi ar taisniem dzinumiem,  lapas vienkāršas, veselas, ziedi nelielos vairogos, balti, auglis – neliels ābols 5-8mm diametrā, melns vai sarkans.

ĀBELES /Malus/ - Latvijā visas ābeles cēlušas no mežābeles, tās atlasot, kultivējot un krustojot daudzu ābeļu sugas. Mežābele ir līdz 10m augsts koks ar biezu, plašu vainagu vai liels krūms ar ērkšķiem, gaismas prasīga, sausumizturīga, ziewmcietīga suga. Pie mājas ābelēm pieskaitāmas visas lielaugļu šķirnes, to sējeņi dārzos un citās vietās. Pasaulē reģistrēto šķirņu skaits pārsniedz 10000, bet lielražošanā nozīmīgas ir apmēram 100 šķirnes. Interesantākās ir:
 Ogābeles ar baltiem ziediem un krāsainiem auglīšiem;
 Mandžūrijas ābeles ar lieliem, baltiem ziediem, dzeltenzaļām lapām un tumši purpursarkaniem augļiem;
 Sīversa ābele – neliels, samērā ērkšķains koks;
 Ņedzvecka ābele – palieli koki ar karmīnsarkanu pigmentējumu lapās, ziedos, augļos, mizā un koksnē;
 Purpura ābele – liels krūms vai neliels koks ar Ņedzvecka ābelei raksturīgo pigmentējumu;
 Toringo ābele – neliels koks vai krūms ar iegarenām, šķeltām lapām;
 dzumi un Sārdženta ābeles – neliels koks ar plaši izplestu vainagu.

BĀRBELES /Berberis/ - Mūžzaļi, ziemzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, lūksne un koksne koši dzeltena, lapas pamīšus, veselas, uz garvasām nereti pārveidojas vienkāršos vai saliktos ērkšķos, uz īsvasām pušķos. Ziedi divdzimuma, dzelteni, retāk oranži, nokarenos ķekaros, skarās, pušķos vai pa vienam. Auglis sarkana līdz melna dažāda veida oga. Parastā bārbele ir spēcīgs, vasarzaļš, 2-3m augsts krūms ar sarkanbrūniem, šķautnainiem zariem. Audzētās šķirnes:
‘Atropurpurea’ – ar tumšām purpura krāsas lapām, augļiem un dzinumiem.
Tunberga bārbele – vasarzaļš , 1-2m augsts, paplests krūms ar sarkanbrūniem, šķautnainiem dzinumiem, lapas otrādi olveida, rudenī krāsojas koši sarkanas un oranžas:
‘Atropurpurea’ – augums kā pamatsugai, lapas jau no pavasara tumši purpursarkanas;
‘Atropurpurea Nana’ – līdz 30cm augsta ar kompaktu zarojumu un purpursarkanām lapām;
‘Aurea’ – lēnaudzīga, lapas citrondzeltenas līdz gaiši zaļgani dzeltenas;
‘Carmen’ – stāva, paplesta auguma, līdz 1,6m augsta ar tumši purpursarkanām lapām;
‘Erecta’ – augstums līdz 1,5m ar stāvu, ciešu augumu; lapojums zaļš, rudenī krāsojas;
‘Red Chief’ – augstums tikai līdz 80cm, augums paplests, lapas koši sarkanbrūnas, augļu maz;
‘Silver Beauty’ – augstums līdz 1m, augums paplests, lapas zaļas ar baltiem plankumiem un   punktiem.

BUKŠI /Buxus/ - līdz 1-2m augsts krūms ar blīvu zarotni, šķautnainiem, olīvzaļiem dzinumiem. Kultivē kapsētās, akmeņdārzos, zemos cirptos dzīvžogos. Labāk aug apēnojumā, ziemā piesedzams.

BURVJULAZDAS /Hamamelis/ - vasarzaļi krūmi vai nelieli koki, pēc izskata atgādina lazdas. Zied vēlu rudenī pēc lapu nobiršanas vai ļoti agri pavasarī.

CERIŅI /Syringa/ - Parastie ceriņi ir lieli līdz 5m un augstāki, vasarzaļi krūmi ar ļoti sīkstu un izturīgu koksni. Lapas plati olveida ar sirdsveida pamatu, ziedkopu kopa ir 1-3 skaru pāri  nepanes ilgstošu mitrumu. Kultivējot ir atlasītas formas ar uzlabotu ziemcietību, dažādu ziedēšanas laiku, lielām, 25-40cm garām ziedkopām, līdz 40mm platiem ziediem un ievērojamu ziedu pildījuma pakāpi, kā arī dažādu vainaglapu veidu, pumpuru un izplaukušu ziedu krāsu no baltas, iedzeltenas, sārtas, debeszilas un violetas līdz tumši zilai, violetai, karmīnsarkanai un brūni violetai.

CĪTIZI, KAZĀBOLIŅI /Chamaecytisus/ - Vasarzaļi, arī mūžzaļi krūmi bez ērkšķiem. Dzinumi apaļi, lapas trīsstūrainas, ziedi galotnes galviņās vai lapotos sānu ķekaros dzelteni, retāk balti vai sārti. Pākstis lineāras vai iegarenas, plakanas, ar daudzām sēklām. Kultivē:
Austrijas cītizs – līdz 0,5m augsts krūms;
Ložņu cītizs – līdz 20cm augsts, ložņājošs krūms ar piecšķautnainiem dzinumiem, ziedi pa 1-3, zelta dzelteni;
Iegarenais cītizs – stāvs, līdz 1,2m augsts krūms ar tikai jaunībā matainiem dzinumiem. Ziedi sānu ķekaros, dzelteni, zieda karogs pamatā ar brūnu plankumu;
Purpura cītizs – līdz 0,8m augsts, paplests, kails krūms ar purpursarkaniem, samērā lieliem ziediem sānu ķekaros;
Rēgensburgas cītizs – līdz 0,5m augsts, pacils krūms ar rudenī kailiem dzinumiem un lapām virspusē. Ziedi sānu ķekaros, dzelteni, karogs pamatā ar oranžsarkanu plankumu;
Galviņu cītizs – līdz 1m augsts, pacils krūms ar raupji vilnainiem dzinumiem. Ziedi galotnes galviņās tumši dzelteni, noziedot brūnē.

DEICIJAS /Deutzia/ - Vasarzaļi krūmi ar taisniem, maz lokaniem dzinumiem, lapas pretējas, ar īsu kātu, lancentiskas vai olveida, ziedi stāvās vai slīpās ķekarveida ziedkopās, balti vai sārti.

DIEVKOCIŅI /Artemisia abrotanum/ - līdz 1,2m augsts puskrūms, kam nereti pēc ziemošanas saglabājas gari dzinumi. Apakšējās lapas divkārt plūksnaini dalītas, augšējās trīsstūrainas veselas, kopskatā pelēcīgi zaļā krāsā, ziedi bāli dzeltenīgi. Ārstniecības augs ar antiseptiskām īpašībām. Audzē lauku māju apstādījumos, pēc tradīcijas – pie pirts ieejas.

EFEJAS /Hedera/ - Krūmi ar ložņājošiem vai kāpelējošiem zariem, atbalstam piestiprinās ar tvērējsaknēm, tās veidojas tikai pret balstu. Lapas pamīšus, ādainas, gludas, veselas, vienkāršas, parasti ar gariem kātiem. Baltijas efeja kāpelē līdz 4m augstumam. Kolhidas efejai dzinumi „zirņu zaļi’’, lapas plati olveida līdz eliptiskas.

EKSOHORDAS /Exochorda/ - Vasarzaļi krūmi ar vienkāršām, veselām lapām ar kātu, gludu vai zāģzobainu malu. Ziedi lieli, pa vairākiem galotnes ķekaros, 2-4cm plati.

ELEAGNI /Elaeagnus/ -Vasarzaļi vai ziemzaļi koki un krūmi. Dzinumi un lapas parasti ar raksturīgiem zvaigžņmatiņiem:
Sudraba eleagns –vasarzaļš, līdz 4m augsts krūms, retāk koks, bez ērkšķiem. Lapas olveida līdz lancentiskas, 2-10 cm garas, ādainas, abās pusēs sudrabaini baltas, apakšpusē ar zvaigžņmatiņiem, ziedi ļoti smaržīgi, augļi iegareni olveida, ap 1cm gari, sudrabaini balti;
Šaurlapu eleagns – vasarzaļš, līdz 10m augsts koks, nereti krūms. Zari bieži ērkšķaini, miza sarkanīgi tumši brūna, spīdīga. Lapas šauras, virspusē pelēkzaļas, apakšpusē balti sudrabaini zvīņainas;
Čemurainais eleagns – vasarzaļš, līdz 4m augsts koks, bieži aug kā krūms. Dzinumi ērkšķaini, lapas ādainas, ziedi pa 1-7, ārpusē dzeltenbalti, smaržīgi, apziednis piltuvveida. Augļi sulīgi, lodveida, ienākušies sarkani, ēdami.

ETIĶKOKI, SUMAHI /Rhus/ - Vasarzaļi vai mūžzaļi koki vai krūmi, , nedaudz indīgi, lapas sakārtotas pamīšus, vienkāršas, trīsstarainas vai nepārplūksnaini saliktas. Ziedi sīki galotnes vai sānu skarās, augļi parasti sausi, nelieli, mataini kauleņi.

FILADELFI, NEĪSTIE JASMĪNI /Philadelphus/ - Vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, olveida, ziedi stāvās, skrajās vārpās vai pa 1-3, retāk skarās. Kauslapas un vainaglapas pa 4, vainaglapas lielas, parasti baltas. Ziedi var būt aromātiski:
Parastais, vainagu filadelfs /Ph. Coronarius/ ir līdz 2 m augsts, zied visagrāk, jau jūnija vidū, ziedi ļoti aromātiski;
Pūkainais filadelfs /Ph. Pubescens/ - liels, stāvs krūms(4-5m) ar pelēcīgiem dzinumiem, nesmaržojošs;
Kaukāza filadelfs /Ph. Caucacisus/ - stāvs vai pārkarens 2m augsts krūms ar brūniem dzinumiem un smaržīgiem ziediem;
Nesmaržīgais filadelfs /Ph. Inodorus/ - plašs, pārkarens krūms ar vidēji lieliem nesmaržīgiem ziediem. No tā izveidotā šķirne /Ph.inodorus var. Grandiflorus/ ir ar lieliem ziediem;
Lemuāna filadelfs /Ph. x lemoine/ - neliels krūms ar paplestiem, ļoti tieviem dzinumiem. Tā šķirne ‘Erectus’ ir ar spēcīgu zemeņu aromātu, zied jūnijā- jūlijā;
Luisa filadelfs /Ph. lewisii/ - līdz 2,5m augsts krūms, zied bagātīgi ar lieliem ziediem bez aromāta;
Sniega filadelfs /Ph. x nivalis/ - līdz 2 m augsts pārliekts krūms, zied pavēlu tīri baltiem ziediem bez smaržas;
Jaunavīgais filadelfs /Ph. x virginalis/ - kultivāru komplekss ar lieliem, pildītiem un vidēji smaržīgiem ziediem. Latvijā izplatītākās un pietiekami ziemcietīgas šķirnes: ‘Albatre’, ‘Arktika’, ‘Elbrus’, ‘Girandole’, ‘Minnesota Snowflake’, ‘Virginal’, ‘Zoja Kosmodemjanskaja’.

FIZOKARPI, IRBEŅSPIREJAS /Physocarpus/ - Vasarzaļi krūmi. Atraudzīgi, saulmīļi, aug arī noēnojumā. Pieticīgi augsnes izvēlē.
Irbeņlapu fizokarps/Physocarpus opulifolius/ ir 3 m augsts, specīgs krūms ar izplestiem zariem un biezu vainagu. Tā šķirne ‘Dart’s Gold’ ir zema auguma, plaukstot lapas dzeltenas, vēlāk dzeltenzaļas; šķirne ‘Diabolo’ – liela auguma, lapas plaukstot un visu vasaru tumši purpursarkanas; šķirne ‘Luteus’ – liela auguma, lapas plaukstot dzeltenas, vēlāk olīvzaļas.
Fizokarpa šķirne/Physocarpus capitatus ‘Tilden Park’/ ir līdz 0,4m augsts un 1-2,5m plats, izplests sedzējaugs.

FOTĪNIJAS /Photinia/ - mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.  Ziedi balti galotnes vairogos, augļi nelieli lodveida vai iegareni āboli.

GINKI /Ginkgo/ - relikta ģints, kas saglabājusies no kādreiz ļoti plašās ginku klases.
Divdaivu ginks/Ginkgo biloba/ - vasarzaļš divmāju koks, sasniedz pat līdz 40 m augstumu, ar ļoti zarainu stumbru un ļoti daudzām īsvasām. Lapas uz garvasām pamīšus, uz īsvasām pa 3-5 pušķos, noapaļoti trīsstūrainas. Vairumam lapu plātnes galotnes vidū šķēlums. Lapas rudenī krāsojas koši dzeltenā krāsā. Sēklas līdzīgas plūmēm, ko klāj dzintardzeltens, sulīgs, nedaudz sveķains ārējais apvalks ar nepatīkamu smaržu.

GLEDĪČIJAS /Gleditsia/ - vasarzaļi koki. To stumbri, zari un dzinumi ar vienkāršiem un sazarotiem ērkšķiem, kas aug lielāki un zarojas vairākus gadus. Lapas vienkārt vai divkārt plūksnaini saliktas, lapiņas iegarenas līdz lancentiskas. Ziedi viendzimuma, zaļgandzelteni, ķekarveida vai skarveida ziedkopās lapu žāklēs. Pākstis lielas, plakanas, garas, ilgi saglabājas koku zaros. Latvijā kultivē trīsērkšķu gledīčiju/G. Triacanthos/, kas ir 6-10 m augsts koks ar plašu, noapaļotu vainagu. Lapiņas sīkas ar smalkiem malas zobiņiem un matiņiem pie dzīslām.

GRIMOŅI /Swida/ - vasarzaļi, reti ziemzaļi, lieli vai vidēji krūmi, dažas sugas – koki. Lapas pretējas ar veselu malu. Ziedi nelieli, četrskaitlīgi galotnes vairogos. Augļi balti, zilgani vai melni kauleņi ar visai nelielu mīkstuma daļu.
Asinssarkanais grimonis/S. Sanguinea/ ir 2-8 m augsts, stāvs krūms, kas veido sakņu atvases. Dzinumi sākumā olīvzaļi, vēlāk saules pusē brūngansarkani. Auglis zili melns ar baltganiem punktiem.
Baltais grimonis/S. Alba/ - plašs, līdz 3 m augsts krūms ar sarkaniem dzinumiem. Lapas virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaiši zilganzaļas. Ziedi dzeltenbalti, augļi balti ar viegli zilganu nokrāsu.
 Tā šķirnes: ''Argenteomarginata'' – ar krēmbalti raibām lapu malām, rudenī plankumi iekrāsojas sārti;
“Aurea”  - lapas zaļgani dzeltenas, sevišķi plaukstot un saulē;
“Gouchaultii”  ( Aureovariegata) – lapas ar baltām lapu malām un  sārtiem plankumiem, vēlāk daļa plankumu  paliek dzelteni;
“Kesselringii” - dzinumi tumši brūngani, lapas uz rudeni kļūst brūnganzaļas;
„Sibirica” - augums mazāks nekā pamatsugai, dzinumi un pat zari ir koši koraļsarkani arī ziemā.
Atvašu grimonis/S. Sericea/- plašs, pārkarens 2-2,5 m augsts krūms, veido atvases un apsakņo zarus.Dzinumi tumši sarkani, lapas lancentiskas līdz eliptiskas, ziedi dzeltenbalti, augļi balti. Šķirnei “Flaviramea” dzinumi un jaunie zari ir koši dzeltenzaļi arī ziemā.
Krokainais grimonis/S. Rugosa/ - liels krūms ar zaļiem, vēlāk purpurkrāsas kārpainiem dzinumiem un plati olveida, apakšpusē pelēki tūbainām, lielām lapām ar viļņotu malu.

HORTENZIJAS /Hydrangea/ - vasarzaļi dažāda auguma krūmi ar pretējām, vienkāršām lapām ar gludu vai daivainu malu. Ziedi galotnes vairogos vai skarās, visi auglīgi vai nereti malējie sterili.
Skarainā hortenzija /H.paniculata/ - līdz 2 m augsts, stāvs krūms ar eliptiskām, abāspusēs matainām lapām. Zieddi plati koniskās galotnes skarās, tiem ir maz sterilo ziedu, liels apziednis. Šķirnei “Grandiflora” skaras līdz 15-30 cm garas, strupi koniskas, daudz sterilo ziedu, kuru kauslapas lielas, baltas, bet noziedot kļūst gaiši sārtas līdz sārtas.
Kokveida hortenzija /H. Arborescens/ - ap 1-1,8 m augsts, plašs krūms ar plati eliptiskām, gandrīz apaļām, gaiši zaļām lapām, skaras plati izplestas ar baltiem līdz zaļganbaltiem ziediem. No tām biežāk kultivē šķirnes “Grandiflora” un “Anabella”.
Zāģzolapu hortenzija /H. Serrata/ - līdz 1 m augsts krūms ar tieviem dzinumiem un lielām olveida lapām. Ziedi plakanos vairogos, pamatsugai nedaudzi krāsaini sterilie malas ziedi. Latvijā izplatītākās šķirnes: “Bluebird” ar resniem dzinumiem un daudziem steriliem ziediem, kas skābās augsnēs ir bāli zili, bet bāziskās augsnēs purpursarkani; “Preziosa” -ar lapām, kas rudenī krāsojas purpura nokrāsā, bet daudzie sterilie ziedi ir purpursārti, kas rudenī kļūst vēl tumšāki.
Izplestā hortenzija /H. Heteromalla/ - 0,5-5 m augsts, izplests krūms ar sākumā matiņiem klātiem dzinumiem, lielām olveida lapām, kas apakšpusē nedaudz ar matiņiem vai kailas. Ziedkopas plakani apaļas, sterilo ziedu nedaudz, tie balti. Šķirne “Bretschneideri” - stāvs krūms ar brūnu zaru mizu, kas lobās, un izliektām vairogveida ziedkopām  ar baltiem, vēlāk purpursarkaniem sterilajiem ziediem.
Liellapu hortenzija /H. Macrophylla/ - līdz 1 m augsts krūms ar kailiem, resniem, gaiši dzeltenpelēkiem dzinumiem, ļoti lielām plati olveida lapām.

IEVAS /Padus/ - lieli vai vidēji lieli vasarzaļi koki. Lapas pumpuros salocītas. Ziedi lapainos, stāvos vai nokarenos ķekaros, kas veidojas no sānu pumpuriem. Zied, kad puse lapu jau ir normāla lieluma. Kauleņi nelieli, lielākoties melni ar olveida kauliņu.
Parastā ieva/P. avium/ - līdz 15 m augsts koks vai krūms ar pelēkmelnu, nespodru un plānu mizu. Ziedu ķekari nokareni, 8-12 cm gari; ziedi balti, smaržīgi:
Šķirnei ‘Plena’ ziedi puspildīti un turas ilgāk, bet koks mazāk krāšņš;
Šķirnei ‘Colorata’ ziedi gaiši sārti, lapas sākumā purpursarkanas, vēlāk tumši zaļas;
Šķirnei ‘Novosibirsk’ lapas plaukstot tumši zaļas, vēlāk un līdz rudenim tumši purpursarkanas.
Virdžīnijas ieva /P. virginiana/ paliels krūms, diezgan līdzīga parastai ievai, tikai lapas otrādi olveida.
Vēlā ieva /P. serotina/ - neliels, 10-12 m augsts koks, kas plaukst un nogatavina augļus 1-2 nedēļas vēlāk par citām sugām.
Māka ieva /P. maackii/ - liels, ātraudzīgs 15-20 m augsts koks ar skaistu oranžbrūnu, spīdīgu mizu, ļoti skaistu koksnes tekstūru.

ILEKSI, AKMENSOZOLI /Ilex/ - mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi. Lapas pamīšas ar kātu, vienkāršas ar gludu, zāģzobainu malu vai ar dzeloņainiem zobiņiem. Ziedi pa vienam vai nelielos pušķos, augļi gaļīgi kauleņi.
Akvifoliju ilekss /I. aquifolium/ - mūžzaļš krūms ar tumši līdz gaiši zaļām, kailām, ādainām lapām, kam viļņota mala un rupji, dzeloņaini zobiņi.
Mieturu ilekss /I. verticillata/ - līdz 2 m augsts, paplests, vasarzaļš krūms ar nedaudz matainām olveida vai plati lancentiskām lapām. Ziedi piecskaitlīgi līdz astoņskaitlīgi, augļi koši sarkani.
Robotais ilekss /I. crenata/ - līdz 1 m augsts mūžzaļš krūms ar iegarenām, 2-3 cm garām lapām, kam mala robaina.
Rievainis ilekss /I. rugosa/ - zems, līdz 0,5 m augsts, pacils, mūžzaļš krūms ar krokainu lapu virspusi.
Meservas ilekss /I.x meserveae/ - līdz 1,5 m augsti krūmi ar raksturīgu metāliski zilganu lapu nokrāsu.

IRBENES /Viburnum/ - vasarzaļi krūmi, pat koki. Lapas pretējas, veselas, vienkāršas. Ziedi nelieli, balti vai sārti, vairogos vai skarās, piecdaļīgi. Auglis ir kaulenis ar vienu, parasti saspiestu kauliņu.
Parastā irbene /V. opulus/ - līdz 4 m augsts, plašs krūms ar pelēkiem dzinumiem un sarkanbrūnu zaru mizu. Lapas trīsdaivu, apakšpusē pelēkzaļas un matainas. Ziedkopa 6-10 cm plata, vairogveida, malējie ziedi sterili ar lielu baltu apziedni, vidējie ziedi sīki.
Šķirne „Roseum’’(Sniega pika) – ziedkopas apaļas, ziedi visi sterili, lieli, pareti;
„Compactum” – līdz 1 m augsta pundurforma, lapas sīkākas, bagātīgi zied, audzē reti;
„Nanum” – līdz 0,4 m augsta pundurforma, kas nekad nezied, tiek kultivēta biežāk nekā „Compactum”.
Vilnainā irbene /V. lantana/ - 3-4 m augsts krūms, kam dzinumi un lapas apakšpusē klātas ar zvaigžņveida pūkām. Lapas olveida, ziedi nelielos vairogos, augļi sākumā sarkani, vēlāk melni.
Šķirnei „Aureum” plaukstot un jaunās lapas zelta dzeltenas, vēlāk zaļas ar dzeltenu nokrāsu.
Kanādas irbene /V. lentago/ - 6-8 m augsts, visai stāvs krūms ar nelielām ziedkopām, melniem augļiem un skaistu, sarkanbrūnu lapu krāsojumu rudenī.
Smaržīgā irbene /V. farreri/ - līdz 3 m augsts, stāvs krūms ar krokainām, eliptiskām lapām un stobrveida sārtiem līdz baltiem, smaržīgiem ziediem apaļās skarās, kas plaukst pirms lapām jūnija vidū un nedaudz atgādina ceriņu ziedus.

IRBULENES /Genista/ - vasarzaļi vai ziemzaļi ērkšķaini vai bezērkšķu krūmi vai puskrūmi. Dzinumi parasti zaļi un rievaini. Lapu nav vai tās vienkāršas, reti trīsstaraini saliktas. Ziedi dzelteni, izņēmuma gadījumā balti. Zieda karogs neliels, olveida. Pāksts apaļīga līdz iegarena ar sīkām sēklām.
Krāsu irbulene /G. tinctoria/ - neliels, 0,8-1,2 m augsts krūms ar rievainiem dzinumiem, eliptiskām lapām.
Anglijas irbulene /G. anglica/ - zemāks par 1 m, izplests krūms ar lineāri iegarenām zilganzaļām lapām un uzpūstām pākstīm.
Vācijas irbulene /G. germanica/ - līdz 50 cm augsts, stāvs krūms, kam vecākiem zariem salikti ērkšķi.
Starainā irbulene /G.radiata/ - līdz 60 cm augsts krūms ar tieviem zaļiem dzinumiem un lineāri lancentiskām lapām, īsām, olveida pākstīm.
Spārnainā irbulene /G. sagittalis/ - pacils vai ložņājošs, zems krūms ar divspārnainiem dzinumiem un ar nedaudzām vienkāršām, lancentiskām lapām. Ļoti bagātīgi zied zelta dzelteniem ziediem.

KAIMASKRŪMS, RODOTIPS /Rhodotypos/ - Ģintī viena suga Rhodotypos scandens. Tā ir vienīgā rožu dzimtas kokaugu suga ar pretējām lapām. Līdz 2 m augsti, vasarzaļi krūmi ar zaļganbrūnām asīm, kam pie pamatnes miza nolobās. Pumpuri zaļgani ar brūnu galu. Lapas olveida, nosmailotas, 4-8 cm garas ar divkārt zāģzobainu malu, kailas. Ziedi pa vienam, balti, 4-5 cm plati. Augļi salikti no melniem, spīdīgiem kauleņiem ar plānu ārējo sulīgo apvalku.

KALIKANTI, ZEMEŅU KRŪMI /Calycanthus/ - vasarzaļi nelieli krūmi ar aromātisku mizu. Pumpuri ieslēgti lapu kāta pamatā, lapas pretējas ar gludu malu, virspusē skarbas. Ziedi  pa vienam īsu dzinumu galā, smaržo pēc zemeņu ogām. Ziedu ietver daudz tumšu, karmīnbrūnu augšlapu. Auglis elipsoidāla pogaļa ar daudzām brūnām sēklām.

KARAGĀNAS /Caragana/ -  vasarzaļi krūmi ar atstāvošiem olveida pumpuriem. Lapas uz garvasām pamīšus, bet uz īsvasām pušķos, pāra plūksnaini saliktas. Ziedi pa vienam vai pušķos pa 2-5, sēdoši vai uz kāta. Vainags tauriņveida, dzeltens, reti sārts vai balts. Pākstis cilindriskas vai viegli saplacinātas, sēklas elipsoidālas vai nierveida, gludas.
Kokveida karagāna /C. arborescens/ tiek saukta arī par dzelteno akāciju. Tā ir 2-5 m augsts koks vai stāvs krūms ar olīvpelēkiem dzinumiem, lapas ar  8-14 lapiņām. Šķirnei  „Lorbergii” lapiņas ir šauri lineāri lancentiskas, „Pendula’- ložņājoša, nokarena šķirne, kuru potē uz augsta potcelma, „Walker” – abu iepriekšējo apvienojums.
Krūma karagāna /C. frutex/ - līdz 2 m augsts krūms plašu vainagu, veido daudz sakneņu atvašu.
Zeltainā karagāna /C. aurantiaca/ - līdz 1 m augsts, paplesats krūms ar tumšu zaru mizu un oranždzelteniem ziediem.
Pundurkaragāna /C. pygmaea/ - pacils krūms ar olīvzaļu zaru mizu un dzelteniem ziediem.
Ērkšķu karagāna /C. spinosa/ - līdz 1,2 m augsts, skrajš krūms ar gariem dzeloņiem un gaiši dzelteniem ziediem.

KĀRIJAS /Carya/- vasarzaļi koki, lapas nepāra plūksnaini saliktas, pamīšus. Atšķirībā no valriekstiem, dzinumu serde blīva. Zied lapu plaukšanas beigās. Spurdzes nokarenas pa 3 pušķos, ziedi sēdoši vārpiņās. Auglis gluds kaulenis ar plānu pasausu endokarpu, kas gatavs atveras 4 šuvēs. Kauliņš gluds, var būt ribains, galā cieta un asa irbuļa atlieka.
Sirdsveida kārija /C. cordiformis/ -  liels koks ar gaiši pelēkbrūnu mizu un pelēkiem dzinumiem ar šauriem, liektiem pumpuriem, kam koši dzelteni zvīņmatiņi. Lapas saliktas no 5-9 šauri olveida vai lancentiskām smailām lapiņām, apakšpusē ar matiņiem. Kaulenis lodveida ar plānu apvalku, kas atveras līdz pusei un ar dzeltenīgiem matiņiem.
Plēkšņmizas kārija /C. ovata/ - liels, bet lēnaudzīgs  koks ar gaiši pelēku mizu, kas atlobās garām plēksnēm. Pumpuri plati olveida ar daudzām matainām zvīņām. Lapas saliktas no 5(7) otrādi olveida vai iegarenām lapiņām, apakšpusē matiņi tikai sākumā. Kaulenis gareniski nedaudz saplacināts,  ar biezu aapvalku un atplīst līdz pamatam, ar tumšiem matiņiem. Kauliņa apvalks plāns un kodols garšīgs, salds.
Pekanrieksts /C. illionensis/ - liels koks. Dzinumi un lapas no pavasara ar tūbainiem matiņiem. Lapām 11-17 lancentiskas lapiņas. Augļi lieli.

KARKASI, DZELZSKOKI /Celtis/ - vasarzaļi koki vai lieli krūmi. Lapas nesimetriskas, pie pamata ar 3 dzīslām un ar gludu vai zāģzobainu malu. Ziedi neievērojami, augļi - lodveida kauleņi ar plānu, saldu mīkstuma kārtu; kauliņš ar biezu čaulu, rupju virsmu. Rietumu dzelzkoks/C. occidentalis/ var izaugt līdz 20 m augsts koks ar plašu vainagu, pārkareniem zariem, pelēku mizu. Lapas rudenī ir zeltaini dzeltenas. Gatavi augļi oranži līdz tumši purpursarkani.

KĀRKLI un VĪTOLI /Salix/ - kokaugi ar ļoti dažādu augstumu, augumu, izskatu un dzīvības formu. Vairums sugu ir vidēja lieluma krūmi, kurus sauc par kārkliem, bet kokus veidojošās sugas – par vītoliem.
Ausainais kārkls /S. aurita/ - 1-2 m augsts krūms ar sarkanzaļiem olveida pumpuriem, matēti zaļām lancentiskām lapām , kuru apakšpuse pelēcīgi zaļa un mataina.
Pūpolvītols /S. caprea/ - ātri augošs, līdz 15 m augsts koks ar plašu vainagu, īsiem un resniem zariem, garām lancentiskām lapām. Zied agrāk par citām sugām un veido izteiksmīgus pūpolīšus.
Pelēkais kārkls /S. cinerea/ - līdz 4 m augsts krūms ar resniem, pelēcīgi matainiem dzinumiem un pelēkzaļām, matainām lapām.
Smilšu kārkls, vītols /S.daphnoides/ - neliels koks, nereti augsts krūms, kura zari un dzinumi ar zilganu apsarmi, lūksnes kārta koši citrondzeltena. Matainas tikai augšējās jaunās lapas un dzinumu gali.
Pomerānijas vītols /S. pomeranica/ - 6-8 m augsts koks ar olīvzaļiem dzinumiem ar apsarmi, ar lielākām ziedu spurdzēm un šaurākām, nosmailotām lapām nekā pamatsugai.
Burjatijas vītols /S. burjatica/ - liels krūms vai pat trešā lieluma koks.
Lapzemes kārkls /S. lapponum/ - neliels krūms.
Melnējošais kārkls /S. myrsinifolia/ - Latvijā bieži sastopams paliels, ļoti zarains krūms.
Mellenāju kārkls /S. myrtilloides/ - 0,5-1 m augsts krūms ar stāvu, tievu, kailu zarojumu. Lapas atgādina zileņu lapas.
Blīgzna /S. pentandra/ - vidēja augstuma koks vai liels krūms ar platu vainagu. Augļu spurdzes paliek pie zariem visu ziemu un sēklas pavasarī ir vēl dīgstošas.
Divkrāsu kārkls /S. phylicifolia/ - vidēji augsts krūms, kura lapas apakšpusē zilganas.
Purpura kārkls /S. purpurea/ - liels krūms ar gariem, tieviem, lokaniem zariem. Lapas gandrīz pretējas. Labs materiāls pinumiem. Šķirne ‘Gracilis’ ir pundurforma ar sevišķi smalkiem dzinumiem; šķirnei ‘Pendula’ zari un dzinumi tievi, gari un nokareni; šķirne ‘Uralensis’ – neliela auguma, ar tumši karmīnsarkaniem dzinumiem.
Ložņu kārkls /S. repens/ - zems, līdz 1 m augsts, ložņājošs krūms.
Vilku kārkls /S. rosmarinifolia/ - neliels krūms, lapas plātnes mala gluda, pogaļas spilvaini matainas.
Zilganais kārkls /S. starkeana/ 0,5-1 m augsts krūms, lapas plaukstot ar sarkanīgu nokrāsu.
Vicu kārkls /S. triandra/ - liels krūms vai reti neliels koks. Raksturīga plāna miza, kas nākamajā gadā vecākām asīm nolobās. Koksne blīva, balta, bet neizturīga, nav sevišķi lokana.
Klūdziņu kārkls /S. viminalis/ - liels krūms vai pat neliels vairākstumbru koks. Mizotas klūgas ir dažāda resnuma, lokanas, vieglas, baltas, pēc vārīšanas kļūst sārtas.
Smaillapu vītols /S. acutifolia/ - liels krūms vai neliels koks. Raksturīgi ļoti tievi, ap 1 mm resni, kaili dzinumi.
Baltais vītols /S. alba/ - liels otrā lieluma koks ar spēcīgu stumbru un plašu vainagu. Šķirne ‘Britzensis’ – ar koši oranžsarkaniem dzinumiem un zariem; šķirne ‘Sericea’- sudrabvītoli ar sudrabpelēkām lapām; šķirne ‘Vitellina’ – ar dzeltenoranžiem stāviem zariem un dzinumiem.
Trauslais, sētas vītols /S. fragilis/ - liels otrā lieluma spēcīgs koks. Šķirne ‘Bullata’ – vidēji liels koks ar ciešu, lodveida vainagu.
Nokarenais zeltzaru vītols /S.xsepulcralis ‘Chrysocoma’/ - paliels koks ar gari nokareniem, tieviem zariem.
Kaspijas kārkls /S. caspica/ - vidēja auguma, smalka zarojuma krūms ar dzeltenbaltiem, kailiem dzinumiem un zariem un šaurām, lineāri lancentiskām lapām.
Finmarkas kārkls /S. x finnmarchica/ - neliels, pacilus augošs krūms ar nelielām, plati eliptiskām lapām, kas apakšpusē zilganzaļas. Noderīgs akmeņdārziem.
Šveices kārkls /S. helvetica/ - neliels, drukns krūms ar sākumā balti tūbainiem dzinumiem, līdz 4 cm garām, otrādi olveida lapām, kas apakšpusē balti tūbainas.
Gludmalu kārkls /S. integra/ - paliels krūms vai neliels koks ar kailiem, gaiši dzeltenpelēkiem, spīdīgiem dzinumiem. Lapas nelielas, plānas un kailas, apakšpusē bālganas. Šķirne ‘Hakuro Nishiki’ – neliels krūms ar sīkām, baltraibām lapām ar sārtiem plankumiem; šķirne ‘Pendula’ – ar sīkākām lapām un nokarenu vainagu. Abas šķirnes potējamas augstā potcelmā.
Vilnainais kārkls /S. lanata/ - neparasts, zems krūms ar resniem, balti vilnainiem zariem. Lapas eliptiskas līdz apaļīgas; sākumā viscaur ar gariem, baltiem, zīdainiem matiņiem; vēlāk koši zaļas, apakšpusē zilganas ar lielām pielapēm. Spurdzes ar dzeltenīgiem, zīdainiem matiņiem.
Lieliskais kārkls /S. magnifica/ - līdz 1,5 m augsts krūms ar resniem un kailiem, sākumāq purpursarkaniem dzinumiem un asīm. Lapas eliptiskas, līdz 20 cm garas, ādainas, zilganzaļas, pat nedaudz sarkanīgas. Abu dzimumu spurdzes stāvas, slaidas, līdz 20 cm garas.
Matsudana vītols /S. matsudana/ - neliels koks ar stāvu zarojumu, trausliem dzinumiem un nelielām, šauri lancentiskām lapām. Šķirnei ‘Tortuosa’ dzinumi, zari un lapas sagriezti kā korķu viļķi.
Udas kārkls /S. udensis/ - liels krūms vai pat koks ar iegarenām, nelielām lapām, kas klātas ar zīdainiem matiņiem. Šķirnei ‘Sekka’ daži tā dzinumi veidojas plakani un izliekti.
 

KASTAŅAS /Castanea/ - Vasarzaļi vienmājnieki koki vai palieli krūmi. Miza bieza, tumši brūna, dziļi rievaina. Koksne cieta, ar brūnu kodolu. Lapas pamīšus, divās rindās, vienkāršas, ar īsiem kātiem, iegartenas vai lancentiskas, ar smailu galu, zobainu malu, diezgan ādainas. Ziedi aromātiski pa 3-7 stāvās vai atstāvošās spurdzēs. Sēklas – ieapaļi rieksti(kastaņi), kas pa 1-3 ietverti ļoti dzeloņainā augļa apvalkā.
Eiropas kastaņa /C. sativa/ -pirmā lieluma koks. Dzinumi ribaini, sākumā sarkanīgi zaļi, vēlāk sarkanbrūni. Augļi saldi, garšīgi un vērtīgi.
Zemā kastaņa /C. pumila/ - līdz 15 m augsts koks vai pat 1-2 m augsts krūms ar noapaļotu vainagu. Lapas virspusē dzeltenīgi zaļas, spožas, apakšpusē balti tūbainas. Rieksti apvalkā parasti pa vienam ar pakāpeniski sašaurinātu galu.
Japānas kastaņa /C. crenata/ - paliels krūms, tikai lapas un augļi divkārt mazāki.

KATALPAS /Catalpa/ - vasarzaļi 2. vai 3. lieluma koki ar platu, skraju, apaļīgu vainagu; vienmājnieki. Lapas pretējas vai pa 3 mieturos, parasti ļoti lielas, iegarenas, olveida, bieži sirdsveida; veselas vai daivainas ar gludu malu. Ziedu vainags trompetes vai zvanveida ar vairākām daivām. Pogaļa nokarena, ļoti gara, tieva pāksts ar daudzām plakanām sēkliņām.
Olveida katalpa /C. ovata/ -5-8 m augsts koks. Lapas plati olveida ar 3-5 nosmailotām daivām. Ziedi plati piramidālās, 15-25 cm garās, stāvās skarās. Pogaļas 15030 cm garas.
Bignoniju(ceriņlapu) katalpa /C. bignonioides/ - lapas plati sirdsveida, parasti veselas, retāk ar 2 daivām. Zieda vainags balts, 4-5 cm plats un garš, iekšpusē ar 2 dzeltenām svītrām un daudziem purpurbrūniem plankumiem. Pogaļas 15-45 cm garas, sēklas trīsreiz lielākas nekā olveida katalpai.
Sarkstošā katalpa /C.x erubescens/ -2. lieluma koks ar veselām vai ar trīsdaivainām lapām, kuras plaukstot purpursarkanas.

KATSURAS /Cercidiphyllum/ - vasarzaļi koki ar pretējām, daļēji pamīšus, vienkāršām veselām lapām ar starainu dzīslojumu. Ziedi divmāju, nelieli, bez apziedņa, lapu žāklēs pušķos. Augļi nelieli, galotnē liekti someņi ar daudzām sīkām, spārnainām sēklām.
 Japānas katsura/C. Japonicum/ - līdz 15 m augsts koks, parasti vairāku stumbru stāvs koks ar dziļi vagotu mizu. Dzinumi un lapas plaukstot violeti sarkanas. Lapas olveida līdz apaļas.

KAZĀBOLIŅI, CĪTIZI /Chamaecytisus/ - vasarzaļi, arī mūžzaļi krūmi bez ērkšķiem. Dzinumi apaļi, lapas trīsstarainas, ziedi galotnes galviņās vai lapotos sānu ķekaros dzelteni, retāk balti vai sārti. Pākstis lineāras vai iegarenas, plakanas, ar daudzām sēklām.
Austrijas cītizs /Ch. austriacus/ - līdz 0,5 m augsts krūms, viscaur ar pieguļošiem matiņiem un gaiši dzelteniem ziediem galotnes galviņās.
Ložņu cītizs / Ch. decumbens/ - līdz 20 cm augsts, ložņājošs krūms ar piecšķautnainiem dzinumiem. Ziedi pa 1-3, zelta dzelteni.
Iegarenais cītizs /Ch. glaber/ - stāvs, līdz 1,2 m augsts krūms ar tikai jaunībā matainiem dzinumiem. Ziedi sānu ķekaros dzelteni, zieda karogs pamatā ar brūnu plankumu.
Purpura cītizs /Ch. purpureus/ - līdz 0,8 m  augsts, paplests, kails krūms ar purpursarkaniem, samērā lieliem ziediem sānu ķekaros.
Rēgensburgas cītizs /Ch. ratisbonensis/ - līdz 0,5 m augsts, pacils krūms ar rudenī kailiem dzinumiem un lapām virspusē. Ziedi sānu ķekaros, dzelteni, karogs pamatā ar oranžsarkanu plankumu.
Galviņu cītizs /Ch. supinus/ - līdz 1 m augsts, pacils krūms ar raupji vilnainiem dzinumiem. Ziedi galotnes galviņās tumši dzelteni, noziedot brūnē.

KAZENES, AVENES /Rubus/ - vasarzaļi vai mūžzaļi viengadīgi vai divgadīgi puskrūmi, lakstaugi ar dzeloņainiem, arī kailiem stumbriem. Lapas vienkāršas vai saliktas, ar kātiem un pielapēm. Ziedi galotnes vai sānu ziedkopās, retāk pa vienam. Auglis salikts, sulīgs kaulenis.
Parastā kazene /R. caesus/ - izplests, pārkarens krūms ar dzeloņainiem kātiem un tumši ziliem kopaugļiem.
Melnā cūcene /R. nessensis/ - asis skraji pārliektas, gandrīz ložņājošas, lapas nav dzeloņainas, kopaugļi melni sarkani bez apsarmes.
Smaržīgā avene /R. odoratus/ - 1-2 m augsts, stāvs puskrūms ar veselām daivainām lapām un purpura vai baltiem ziediem, augļi nav ēdami.
Šķeltlapu kazene /R. laciniatus/ - ļoti dzeloņains, pārlīcis puskrūms ar ļoti gariem dzinumiem un dziļi šķeltām lapām.

KERIJAS /Kerria/ - Ģintī viena suga Japānas kerija/ K. Japonica/ - vasarzaļš, līdz 1 m augsts un stāvs krūms ar zaļiem, tieviem, rievainiem, kailiem dzinumiem. Lapas pamīšas, iegareni olveida, gaiši zaļas. Ziedi ar koši dzeltenām vainaglapām.

KIZILI /Cornus/ - lieli krūmi vai nelieli koki ar pretējām, vienkāršām, kātainām lapām. Ziedi sīki, dzelteni, nelielos čemuros un zied pirms lapu plaukšanas. Augļi lieli, sarkani, iegareni kauleņi ar lielu mīkstuma daļu.

KLETRAS /Clethra/ - vasarzaļi krūmi, dzinumi klāti ar zvaigžņmatiņiem. Lapas pamīšus, veselas, ar zāģzobainu malu. Ziedi balti, piecskaitlīgi skarās vai ķekaros. Augļi – pogaļas ar ļoti daudzām, sīkām sēklām.

KLINŠROZĪTES, ČUŽAS /Pentaphylloides/ - vasarzaļi krūmi, parasti veido audzes. Dzinumi ar pelēku mizu. Lapas nepāra, plūksnaini saliktas, ar gaišām plēvainām pielapēm. Ziedi pa vienam vai nedaudziem, ķekaros vai virogos. Auglis – riekstiņu kopauglis. Sēklas sīkas, ar gariem, tieviem matiņiem.
Parastā klinšrozīte/P. fruticosa/ - līdz 1,5 m augsts, biezi zarots krūms ar plašu, apaļīgu vainagu. Izveidotas ļoti daudzas šķirnes, kuras atšķiras ar auga augstumu un auguma veidu, dzinumu krāsu, lapu krāsu un lielumu, ziedu lielumu un krāsu. Tālāk dažas no tām:
‘Abbotswood’ – 50 cm augsts, plats krūms, lapas zilganzaļas, ziedi lieli, tīri balti;
‘Beanii’ – 1,5 m augsts, stāvs krūms, lapas tumši zaļas, ziedi 25 mm plati, balti;
‘Beesii’ – 60 cm augsts, vairāk plats nekā augsts krūms, lapas abās pusēs pewlēkas ar zīdainiem matiņiem, ziedi 2-2,5 cm plati, dzelteni;
‘Buttercup’    - 50 cm augsts, kompakts krūms, lapām 7 lapiņas, ziedi vidēji, tumši dzelteni, zied ļoti ilgi;
‘Dart’s Golddingger’ – 40 cm augsts, izplests, kompakts krūms, lapas gaiši pelēkzaļas, ziedi tumši dzelteni, labs augsnes sedzējs;
‘Daydawn’ – 60 cm augsts, lieli krēmsārti ziedi ar persiku sārtumu;
‘Goldfinger’ – 1 m augsts, blīvs krūms, lapas gaiši zaļas, ļoti lielas, ziedi dzelteni, lieli, bagātīgi un ilgstoši;
‘Grandiflora’ – līdz 1,5 m augsts, spēcīgs, stāvs krūms, lapas apakšpusē zilganas, ziedi līdz 5 cm plati, kanārijdzelteni;
‘Pink Queen’ – 60 cm augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi sārti, saulē neizbalo;
‘Pretty Polly’ – 40 cm augsts, plats, blīvs krūms ar vidējiem balti sārtiem ziediem, kas neizbalē;
‘Princess’ – 40 cm augsts, blīvs krūms, ziedi vidēja lieluma, nedaudzi, vāji sārti ar dzeltenu centru, saulē izbalē līdz netīri baltiem;
‘Red Ace’ – 50 cm augsts, līdz 1 m plats krūms, lapas zaļas, ziedi sarkani oranži, apakšpusē dzelteni, saulē izbalē, apēnojumā un mitrākā gaisā spilgtāki;
‘Snowflake’ – 80 cm augsts krūms, lapas tumši zaļas, ziedi balti, vienkārši vai dubulti, zied ilgstoši, bet ar pārtraukumiem;
‘Tangerine’ – 70 cm augsts, izplests krūms ar nelielām, zaļām, apakšpusē pelēkzaļām lapām, ziedi 3 cm plati, bronzas līdz zelta dzelteni, pusēnā neizbalo;
‘Yellow Giant’ – līdz 1,2 m augsts krūms, lapas tumši zaļas, ziedi lieli, spilgti dzelteni.

 (Izmantota Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmata "Dendroloģija")