VALRIEKSTI, RIEKSTKOKI /Juglans/ - vasarzaļi koki, retos gadījumos lieli krūmi ar plašu vainagu, resniem dzinumiem, rupji saplaisājušu krevi. Lapas pamīšas, lielas, nepāra plūksnaini saliktas, ziedi nokarenās daudzziedu spurdzēs, augļi ir kauleņi (rieksti). Latvijā introducētas 7 sugas.

Pelēkais valrieksts J. cinerea/- līdz 30 m augsts koks ar taisnu stumbru un plaši izplestu vainagu, ko veido resni pamatzari. Miza pelēka, lapas 50-70 cm garas, ar 11-19 sēdošām iegareni olveida lapiņām. Augļi 5-7 cm gari, ap 3 cm plati, pa 3-5 kopā. Kauliņi (rieksti) gatavi ir melnbrūni, iegareni, ar 4 stipri attīstītām un 4 maz attīstītām ribām.
Mandžūrijas valrieksts /J. mandshurica/ - līdz 25 m augsts koks ar skraju, zemu vainagu, ko veido nedaudzi resni pamatzari. Jaunu zaru un dzinumu miza gaiši pelēka, gluda; vecākiem kokiem tā tumši pelēka, dziļi rievaina. Lapas līdz 125 cm garas, ar 9-19 gandrīz sēdošām lapiņām. Augļi iegareni vai olveida, galā nosmailoti, 4-6,5 cm gari; kauliņš strauji nosmailots, tumši brūns, no 6-8 asām ribām, 2 izceļas vairāk.
Zībolda, ailantlapu valrieksts /J. ailanthifolia/ - līdz 20 m augsts, plašs koks ar zemu zarojumu un skraju vainagu. Lapas 40-50 cm garas, ar 11-15 olveida lapiņām ar īsiem kātiņiem. Augļi gandrīz apaļi ar smailu galu, 4-5 cm gari, kauliņi netīri tumši brūni ar asu smaili un 2 vāji izteiktām rievām.
Sirdsveida valrieksts /J. cordiformis/ - līdz 15 m augsts koks ar plašu, skraju vainagu. Brūnie dzinumi ar vienkāršiem matiņiem, lapas līdz 75 cm garas, gandrīz kailas. Augļi ķekarā, bieži pa 8-12, apaļi vai olveida, rieksti saspiesti, sirdsveida, gludi ar 2 asām šķautnēm, 3-4 cm gari.
Melnais valrieksts /J. nigra/ - liels koks ar slaidu stumbru. Lapas 25-50 cm garas, ar 13-19 lapiņām, gala lapiņu nereti nav vai tā ir vāji attīstīta. Auglis lodveida, 4-5 cm plats; kauliņa apvalks brūni melns, ļoti biezs, rievas sīkas un daudzas.
Sīkaugļu, Teksasas valrieksts /J. microcarpa/ - liels krūms vai līdz 7 m augsts koks. Lapas 15-25 cm garas, ar 15-23 lancentiskām gandrīz kailām lapiņām, Augļi pa vienam, apaļi, 1,5-2 cm plati rieksti ar plānu, melni brūnu apvalku un daudzām dziļām rievām.
Karaliskais, grieķu valrieksts /J. regia/ - koks līdz 30-35 m augsts, ar resnu stumbru 1,5(2) m diametrā un resniem sānzariem. Stumbra miza pelēka ar dziļām plaisām. Lapas 20-40(70) cm garas un mazākā skaitā – tikai 5-9. Auglis parasti lodveida vai nedaudz iegarens, kails; pēc nogatavošanās sēkla jau kokā izkrīt no apvalka, tam atveroties vai tam atsitoties pret zemi. Rieksts atšķirībā no citām sugām ir ar 2 gludām ribām gar šuvēm, pa kurām rieksti viegli šķeļas.

 (Izmantota Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmata "Dendroloģija")