KLINTENES /Cotoneaster/ - vasarzaļi vai ziemzaļi krūmi. Lapas ar īsu kātu, gludu malu. Ziedi balti vai sārti vairogos. Auglis sarkans līdz melns, dažām sugām ar vaska apsarmi neliels ābols. Apstādījumos biežāk audzējamās sugas:
Spožā klintene/C. lucidus/ - paliels krūms, kas apēnojumā var sasniegt 3-4 m augstumu, izmanto cērpamos dzīvžogos.
Klājeniskā klintene/C. horizontalis/ - līdz 1 m augsts krūms ar plaknēs sakārtotiem zariem.

Dammera klintene/C. dammeri/ - līdz 20 cm augsts mūžzaļš, ložņājošs krūms, kas pietiekamā apgaismojumā labi nosedz un nostiprina augsni.

KĻAVAS / Acer/ - vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretējām, parasti bez pielapēm. Ziedi vairogos, ķekaros vai skarās. Auglis dubults – spārnains riekstiņš, kas nogatavojies skaldās 2 spārnuļos.
Parastā kļava/A. platanoides/ - pirmā lieluma koks ar taisnu stumbru un tumši pelēkbrūnu, gareniski saplaisājušu, samērā plānu mizas krevi. Vainags plašs, apaļīgs un samērā blīvs. Lapas staraini daivainas ar 5, retāk 3 vai 7 daivām, abās pusēs vienādi zaļas. Izveidotas šķirnes arī ar mazāku augumu un krāsainām lapām.
Kalnu kļava/A. pseudoplatanus/ - liels koks aaar taisnu stumbru un plašu vainagu. Lapas ar 5(reti 3) daivām, virspusē tumšāk zaļas. Ziedi dzeltenzaļi nokarenās, līdz 16 cm garās ķekarveida skarās ar matainu asi. Spārnuļi apaļīgi, veido aptuveni 90 grādu leņķi. Izveidotas šķirnes ar krāsainām lapām.
Ošlapu kļava/A. negundo/ - paliels koks, bet nereti aug kā krūms. Miza dzeltenīgi pelēka ar šaurām garenrievām. Vainags plaši izpleties, skrajš, zari nedaudz nokareni. Dzinumi zaļi ar gludu mizu un parasti ar zilganu apsarmi, pumpuri kaili, ziedpumpuri strupāki blīvos pušķos blakus garākiem dzinumu pumpuriem. Lapas 10-30 cm garas, nepāra plūksnaini saliktas. Izveidotas šķirnes ar zeltainām, balti un sārti plankumainām lapām vai ar baltu joslu un sārtu malu.
Lauku kļava/A. campestre/ - otrā lieluma koks vai krūms. Lapas nedaudz vairāk platas nbekā garas, ar 5, retāk 3 strupām, galā asām daivām, 5-8 cm garas, rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedi pa 10-20 stāvos vairogos. Korķa lauku kļava/f. suberosum/ ir līdz 5 m augsts krūms, dzinumi ar korķainiem, līdz 5-8 mm platiem spārnveida izaugumiem.
Tatārijas kļava /A. tataricum/ - neliels koks vai augsts krūms. Vainags ieapaļš, vidēji skrajš. Lapas iegareni olveida, veselas, retāk sekli trīsdaivainas, vairāk garas nekā platas, rudenī krāsojas sarkanos un dzeltenos toņos. Ziedi nelieli īsās, stāvās skarās.
Krastu kļava/A. ginnala/ - galvenokārt līdz 8 m augsts krūms ar dažām galvenajām asīm un pārkarenu vainagu. Lapas iegarenas, trīsdaivainas, vidējā daiva garāka par sānu daivām un gari nosmailota. Lapu virspuse tumši zaļa, apakšpusē gaišāka, lapas rudenī agri un koši krāsojas no dzelteniem līdz tumšiem karmīna toņiem.
Sudraba kļava/A. saccharinum/ - pirmā lieluma plašs koks ar pārkareniem zariem ar garām dziļi piecdaivainām līdz dalītām lapām, kuru virspuse gaiši zaļa, bet apakšpuse sudrabaini zilgana. Šķirnei ‘Wieri’ augums pārkarens, lapas ļoti dziļi šķeltas, garvasu lapām daļas pat diegveida.
Cukura kļava/A. saccharum/ - liels koks, lapas līdzīgas parastai kļavai, bet matētas, apakšpusē pelēcīgas, bez piensulas, rudenī koši krāsojas. Suls satur daudz cukura.
Sarkanā kļava/A. rubrum/ -  līdzīga cukura kļavai, bet augļi sīkāki un karmīnsarkani, rudenī koši krāsojas lapas.
Vēl vairāk vai mazāk pazīstamas kļavas: Kailā kļava/A. glabrum/, Apaļlapu kļava/A. circinatum/,
Vārpainā kļava/A. spicatum/, Bārdainā kļava/A. barbinerve/, Sīklapu kļava/A. mono/, Mandžurijas kļava/A. mandshuricum/, Neīstā Zibolda kļava/A. pseudo-sieboldianum/, Balkānu, Hirkanas kļava/A. hyrcanum/, Vēdekļa kļava/A. palmatum/.

 

KOKŽŅAUDZĒJI /Celastrus/ - vasarzaļi, retāk mūžzaļi, parasti vijīgi krūmi.
Apaļlapu kokžņaudzējs/C. orbiculatus/ - līdz 12 m augsta, vasarzaļa liāna, kurai brūni sarkani dzinumi ar zilganu apsarmi, serde pildīta un balta. Lapas plati eliptiskas līdz apaļīgas ar strauju smaili. Ziedi pa vienam vai nedaudzi sānu žuburos.
Vicu kokžņaudzējs/C. orbiculatus/ - līdz 4 m augsta liāna, kāpelē, izmantojot asas āķveida  pielapes. Lapas mazas un gaiši zaļas. Augļi dzeltenzaļi. Kāpelējot pa mūri vai koka mizu, veido plānu, pieplakušu un izteiksmīgu lapotni.
Kāpelējošais kokžņaudzējs/C. scandens/ - līdz 4 m augsta, vijīga liāna ar kailiem dzinumiem
un pildītu, baltu serdi. Lapas iegarenas, 5-10 cm garas, ar plati ķīļveida pamatu, ziedi 5-10 cm garās dzinumu galotnes skarās. Augļi zirņa lielumā, dzelteni, sēklapvalks koši sarkans.
Rosthorna kokžņaudzējs/C. rosthornianus/ - līdz 5 m augsta, vijīga liāna ar tieviem dzinumiem, slāņainu serdi, nelieliem ērkšķiem pie mezgliem. Lapas olveida vai lancentiskas, 4-8 cm garas ar smaili, smalkiem zobiņiem, sevišķi spīdīgas. Augļi nelieli, bet to ir daudz, pa 2-3 lapu žāklēs, oranždzelteni.

 

KOLKVĪCIJAS /Kolkwitzia/ - Ģintī viena suga, kas pēc pazīmēm ir vidēja starp abēlijām un sausseržiem. Burvīgā kolkvīcija/K. amabilis/  - stāvs, 2-3 m augsts, vasarzaļš krūms ar blīvu zarojumu, kas novecojot kļūst pārkarens. Dzinumi ar bieziem, sarainiem matiņiem. Zari kaili un sarkanbrūni, to miza plāna un nolobās. Lapas pretējas 3-7 cm garas, olveida.  Ziedi smaržīgi, pa pāriem palielās galotnes skarās, zvanveida ar dzeltenu stobriņu un sārtu līdz gaiši violetu apmali.

 

KOLUTEJAS /Colutea/ -vasarzaļi krūmi bez ērkšķiem. Zaru miza nolobās plēksnēm vai šķiedrām. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, lapiņu malas gludas. Ziedi dzelteni, oranži vai sarkanbrūni, pa dažiem garkātainos, nokarenos lapu žākļu ķekaros. Auglis iegarena pūšļveida pāksts.
Kokveida koluteja/C. arborescens/ - līdz 2 m augsts krūms ar lieliem, koši dzelteniem ziediem.
Vidējā koluteja/C.x media/ -lapas zilganzaļas, ziedi brūni vai tumši oranži.
Austrumu koluteja/C. orientalis/ - līdz 1 m augsts krūms, lapiņas pabiezas, abās pusēs zilganzaļas, sīkākas. Pākstis sīkākas un strupākas. Ziedi sarkanbrūni vai oranži.

 

KORINTES /Amelanchier/ - vasarzaļi krūmi vai nelieli koki ar plānu, gludu mizu. Lapas pumpuros salocītas, vienkāršas, veselas, tumši zilganzaļas. Ziedi pa vienam vai ķekaros uz iepriekšējā gada dzinumiem. Zied pirms lapu plaukšanas vai lapu plaukšanas laikā. Augļi zirņa lielumā, lodveida āboli – zilganmelni, purpurmelni vai sarkani ar apsarmi.

KORĶAKOKI /Phellodendron/ - vasarzaļi koki ar kailiem dzinumiem, maziem pumpuriem, kas ietverti lapas kāta pamatnē. Lapas pretējas, nepāra, plūksnaini saliktas. Ziedi dzeltenzaļi, četrskaitlīgi, skarās. Auglis melns kaulenis ar eļļainu ārējā apvalka mīkstumu.
Amūras korķakoks/Ph. amurense/  - līdz 15-20 m augsts koks  ar oranži dzeltenzaļiem dzinumie un līdz 7 cm biezu korķa kārtu uz stumbra un zariem. Lūksne spilgti dzeltena. Rudenī lapas koši dzeltenas, bet nobirst jau agri.
Japānas korķkoks /Ph. japonicum/ – līdz 10 m augsts , plašs koks ar plānu, tumši brūnu, korķainu mizu, sarkanbrūniem dzinumiem. Lapas nespodri zaļas.
Sahalīnas korķakoks/Ph. sachalinense/ - līdz 10 m augsts koks.

KRŪMCIDONIJAS /Chaenomeles/ - vasarzaļi krūmi, zari ar ērkšķiem. Lapas ar nenokrītošām, lielām pielapēm un zobainu malu. Ziedi pa vienam, retāk pa 2-5, īsos ķekaros, lieli, atveras neilgi pirms lapu plaukšanas, ķieģeļsarkani. Augļi lieli, iegareni, riboti kaili āboli.

 

KRUSTĀBELES, VILKĀBELES / Crataegus/ - vasarzaļi 5-15 m augsti, nelieli koki vai lieli krūmi. Vainags olveida vai apaļš. Zari stingri, taisni; dzinumi dažām sugām līkloču izlocīti. Vairumam sugu raksturīgi taisni vai liekti, asi, sugai atbilstoša garuma ērkšķi. Lapas pamīšus, uz īsvasām pušķos, vienkāršas, atšķirīgi dažāda izmēra un veida – no šauri eliptiskām līdz plati olveida un apaļām; mala vesela vai daivaina, dalīta līdz šķelta, parasti ar kātu, retāk sēdoša. Ziedkopas uz īsvasām, parasti saliktas, vairogveida skaras, dažām sugām vienkārši čemuri. Ziedi pieccikliski; kauslapas dažāda veida, izmēra un stāvokļa; vainags 1-2,5 cm plats; vainaglapas baltas, dažām šķirnēm dažādas intensitātes sārtas līdz karmīnsarkanas, izplestas. Putekšnīcas sugai raksturīgā baltā, dzeltenā, sārtā, sarkanā, purpursarkanā vai violetā krāsā. Augļi lodveida, elipsoidāli, olveida vai bumbierveida āboli dzeltenā, oranžā, sarkanā vai melnā krāsā, ar vai bez apsarmes, ar 1-5 apaļiem vai trīsšķautņu gaišbrūniem kauliņiem, kuru ārējais cietais apvalks ir ar sugai īpatnu virsmas struktūru.
No Divirbuļu vilkābelēm/C. laevigata/ pieprasītākās šķirnes ir:
‘Gireoudii’ – pavasara lapas zaļas, bet Jāņu dzinumu lapas sārtas un balti raibas;
‘Mutabilis’ – ziedi pildīti, atveroties maigi sārti, vēlāk netīri balti;
‘Paul’s Scarlet’ –ziedi pildīti, spilgti karmīnsarkani, lapas lielākas nekā sugai;
‘Plena’ – ziedi pildīti, atveroties balti, vēlāk bāli sārti;
‘Rosea’ – ziedi vienkārši, gaiši sārti, vidū balti;
‘Rubra Plena’ – ziedi pildīti, karmīnsārti, lapas nelielas kā pamatsugai, visbiežāk kultivētie sarkanziedu, palieli apstādījumu kociņi.
Arnolda vilkābele/C. arnoldiana/ - neliels, 4-6 m augsts koks. Tai ir vislielākais mīkstuma procents augļos un sīkākas sēklas.
Dižērkšķu vilkābele/C.macracantha – parasti 3-6 m augsts krūms ar sevišķi gariem, tieviem, liektiem ērkšķiem.
Vienirbuļa vilkābele/C. monogyna/ - līdz 5-8 m augsts krūms vai koks ar nedaudziem, īsiem ērkšķiem. Iecienītas šķirnes ir: ‘Bicolor’ – ziedi balti ar sarkansārtiem vainaglapu galiem, kas maz balē; ‘Variegata’ – lapas zaļas un neregulāri baltraibas; ‘Pteridifolia’ – dekoratīvas, dziļi šķeltas lapas.
Punktainā vilkābele/C. punctata/ - neliels, 6-10 m augsts koks, kuram parasti ērkšķu nav. Tās pasugai Zeltainai punktainai vilkābelei ‘Aurea’  ir dzelteni augļi.
Arī Rusanova vilkābelei/C. russanovii/ ir maz ērkšķu un dzelteni vai dzeltenbrūni augļi.
Pamīkstā vilkābele/C. submollis/ - neliels, 6-10 m augsts koks, arī krūms ar daudziem, pagariem ērkšķiem.

ĶIRŠI / Cerasus/ - dažāda lieluma koki un krūmi. Lapas pumpuros salocītas, ar dziedzerainiem zobiņiem malā un pie pamata. Pielapes agri nokrīt. Ziedi vairogos vai 1 vai 2 pušķos no saliktiem ziedu pumpuriem; vainaglapas baltas vai sārtas. Auglis – sulīgs, melns vai sarkans, retāk dzeltens, kaulenis ar apaļu kauliņu.
Skābais ķirsis/C. vulgaris/ - līdz 10 m augsts, plaši sazarots koks. Lapas plati eliptiskas ar smailu galu, augļi apaļi, visbiežāk pa 2 uz 6-8 cm gariem kātiem, gaiši līdz tumši ķiršsarkani.
Saldais ķirsis./C. avium/ - līdz 20 m augsts, spēcīgs koks ar resnu stumbru, stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, kas nolobās kā bērzam plānām šķērsplēksnēm. Lapas lielas, ar dziedzeriem pie pamata, plaukstot brūni violetas, rudenī kļūst bāli dzeltenas. Augļi bāli dzelteni līdz tumši sarkanmelni, lodveida līdz sirdsveida, savvaļā 10-12 mm plati, bet kultivētām šķirnēm līdz 25 mm un vairāk platumā.
Tūbainais ķirsis/C. tomentosa/ - vidēji augsts krūms ar gaiši sārtiem, sēdošiem ziediem un zied ļoti agri.
Pensilvānijas ķirsis, ieva/C. pensylvanica/ - paliels koks, dažkārt tiek pieskaitīts arī ievām.
Japānas ķirsis/C. japonica/ - neliels krūms ar smalkiem, kailiem dzinumiem.
Dziedzerainais ķirsis/C. glandulosa/ - vidēja lieluma krūms ar nedaudz matainiem dzinumiem. Šķirnei ‘Alboplena’ ir balti, pildīti ziedi uz gariem kātiem.
Japānas ziedu (kalnu) ķirsis, sakura, smalkzāģzobainais ķirsis/C serrulata/ - paliels, ilgmūžīgs un teiksmains koks. Japāņu dārzkopji ilgstošā laikā izdalījuši vairākus simtus šķirņu, kas atšķiras pēc ziedu krāsas (no baltas līdz sārtai un karmīnsarkanai, ir arī dzeltenā krāsā), pēc lieluma, pildījuma pakāpes, pēc lapu krāsas plaukstot un rudenī, pēc koka vainaga lieluma un veida.

 

LAURĶIRŠI / Laurocerasus/ - palieli, mūžzaļi koki vai krūmi, kas Latvijā reti pārsniedz 1 m augstumu. Lapas ādainas, ar zobainu vai gludu malu. Ziedi izstieptos ķekaros, kam pie pamata nav lapu. Augļi – melni kauleņi, līdzīgi ievu augļiem.

 

 

LAZDAS  /Corylus/ - vasarzaļi dažāda augstuma krūmi, reti arī koki. Lapas pamīšus, vienā plaknē 2 rindās, parasti plati eliptiskas līdz apaļīgas ar divkārt zobainu malu. Augi vienmājas ar viendzimuma ziediem: vīrišķie ziedi nokarenās cilindriskās spurdzēs, kas izveidojas jau rudenī, bet sievišķie ziedi pumpurveida ziedkopās dzinumu galos pa 2, ziedēšanas laikā parādās tikai karmīnsarkanas diegveida drīksnas. Auglis ir vienas sēklas rieksts, kuru ietver dažāda garuma un dažādi dziļi šķeltas kausveida seglapas.
Parastā lazda/C. avellana/ - 4-5 m augsts, stāvs krūms. Augļi apaļi vai nedaudz gareni, ap 15 mm gari, gaiši līdz tumši brūni. Seglapas daļēji saaugušas, īsākas vai nedaudz garākas par riekstu, galā šķeltas paplatās daivās.  Latvijā kultivē vairākas apstādījumiem atlasītas šķirnes:
‘Aurea’ – zemāka auguma, dzinumi ziemā oranži, lapas dzeltenas, vēlāk dzeltenzaļas;
‘Contorta’ – vājāks un stāvs augums, dzinumi un zari sagriezti kā korķu viļķis;
‘Fuscorubra’ – zemāka auguma, lapas pavasarī tumši sarkanas, vēlāk sarkanbrūnas;
‘Heterophylla’ – lapas šaurākas, dziļi šķeltas, ar daudziem asiem matiņiem;
‘Pendula’ – dzinumi un asis sākumā stāvi, tad slaidā lokā nokareni.
Dižaugļu lazda, funduks, Lamberta lazda /C.maxima/ -  no mūsu lazdas tā atšķiras ar pelēkiem dzinumiem ar dziedzersariņiem; platākām lapām, kas viegli daivainas un ir ar 7-8 dzīslu pāriem; garākām vīrišķo ziedu spurdzēm un garākām rieksta augšlapām. Tiek kultivēta arī šķirne ‘Purpurea’, kurai visu gadu lapas koši ļoti tumši purpursarkanas, arī putekšņu spurdzes.

 

LIEPAS /Tilia/ - vasarzaļi koki. Lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu. Ziedi dzeltenīgi, smaržīgi, pieccikliski, divdzimumu, ciešos dihāzijos ar mēlesveida seglapu uz ziedkopas kāta, kas vēlāk kalpo par lidspārnu sēklu izplatīšanai. Auglis riekstiņš ar cietu, korķainu apvalku.
Parastā liepa /T. cordata/ - pirmā lieluma koks ar samērā taisnu stumbru. Vainags plāšs, ļoti blīvs, ar smalku zarojumu. Savrupi koki sāk ziedēt 15-20 gadus veci, bet audzēs 25-30 gadu vecumā.
Platlapu liepa/T. platyphyllos/ - pirmā lieluma koks, kas Latvijā sasniedz tikai otrā lieluma izmērus.
Kultivē vairākas šķirnes:
‘Aurea’ – ar spilgti dzeltenzaļiem, stāviem dzinumiem un dzeltenzaļām, šķībām lapām;
‘Fastigiata’ – ar stāvu, vārpstveida vai šauri olveida vainagu;
‘Obliqua’  - klons ar ļoti šķību, nogrieztu, olveida lapu pamatu;
‘Rubra’ – klons ar oranžsarkaniem līdz karmīna krāsas dzinumiem, izliektām lapām, ar skaistu regulāru vainagu;
‘Tortuosa’ – dzinumi samērā stāvi un izlocīti;
‘Vitifolia Smukas’ – ar neregulāri trīsdaivainām lapām, vidējā daiva nosmailota, sānu daivas noapaļotas.
Holandes liepa/T. x vulgaris/ - pirmā lieluma koks ar skaistu, regulāru, plati olveida, pat konisku vainagu. Sterils klons, augļi gan izveidojas, bet tajos sēklu nav.

 

LIGUSTRI / Ligustrum/ - vasarzaļi vai ziemzaļi krūmi. Lapas pretējas, vienkāršas, ar gludu malu, nedalītas, ar īsu kātu, šauri eliptiskas. Ziedi divdzimumu, četrskaitlīgi, balti, nelieli galotnes skarās, līdzīgi ceriņiem. Auglis melna vai pelēcīga oga ar 1-4 sēklām.
Parastais ligustrs/L. vulgare/ - līdz 3 m augsts krūms ar izplestu vainagu. Ziedi 3-6 cm garās galotnes skarās, smaržīgi. Kultivē vairākas šķirnes:
‘Atrovirens’ – stāvs augums, lapas ziemzaļas, plati eliptiskas līdz olveida, koši zaļas;
‘Aureovariegatum’ – lapas ar dzelteniem plankumiem;
‘Aureum’ – lapas tumši dzeltenas;
‘Chlorocarpum’ – augļi dzeltenzaļi, lapas gaišākas;
‘Lodense’ – ziemzaļš, līdz 50 cm augsts, lapas šauri eliptiskas, 3-5 cm garas;
‘Piramidale’ – stāva auguma ar vairākām stingrām asīm, sānzari gandrīz mieturos;
‘Xanthocarpum’ – augļi koši dzelteni.
Struplapu ligustrs/L. obtusifolium/ - vasarzaļš, plats, līdz 1,5 m augsts krūms. Dzinumi mataini. Lapas ar strupu galu, tumši zaļas, virspusē kailas, apakšpusē uz vidusdzīslas matiņi, augļi pelēkvioleti.
Ovāllapu ligustrs/L. ovalifolium/ - vasarzaļš vai ziemzaļš, stāvs krūms, kas Latvijā reti sasniedz 2 m augstumu. Dzinumi kaili, lapas iegareni eliptiskas, 3-7 cm garas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē dzeltenzaļas. Ziedi dzeltenbalti, augļi melni.

 

MAGNOLIJAS /Magnolia/ - vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi. Dzinumi paresni ar resnu serdi, ar pamīšām, vienkāršām, veselām un ādainām lapām ar gludu malu. Ziedi lieli, pa vienam dzinumu galos, balti, sārti vai dzelteni, divdzimumu. Zieda daļas spirāliskas ar pakāpenisku pāreju no kausa uz vainagu; putekšņlapu daudz; daudzās augļlapas uz izteikti pagarinātas zieda ass. Kopauglis veidojas uz pagarinātās ass kā somenis ar sulīgu, vairāk vai mazāk izteiktu sarkanu sēklsedzi.
Gurķu magnolija/M. acuminata/ - liels koks ar noapaļoti konisku vainagu. Dzinumi sākumā mataini, vēlāk kaili; pumpuri 2-3 cm gari, ar retiem, īsiem matiņiem. Ziedi zvanveida, 6-8 cm plati, gaiši zilganzaļi, iekšpusē dzeltenīgi, nesmaržo. Kopaugļi aveņsarkani, iegareni olveida, savērpti, ap 5-7 cm gari. Zied pēc lapu plaukšanas;
Kobus magnolija/M. kobus/ - vidēja lieluma vasarzaļš koks, dažkārt aug kā krūms. Dzinumi kaili, olīvbrūni, ar retām lenticelēm. Ziedpumpuri ap 2,5 cm gari, mīksti pūkaini; dzinumu pumpuri divreiz īsāki, bet smailāki. Lapas otrādi olveida, 10-12 cm garas, galotne strauji nosmailota, apakšpuse sākumā mataina, vēlāk kaila, dažkārt matiņi uz dzīslām. Zied pirms lapu plaukšanas. Vainags piena balts, ārpusē ar šauru sārtu garensvītru, smaržīgs; vainaglapas iegarenas, 6 cm garas. Kopauglis cilindrisks, 8-12 cm garš, saules pusē spoži aveņsarkans.
Zvaigžņu magnolija/M. stellata/- liels 5 m augsts koks. Dzinumi ar 5 zīdainiem matiņiem; lapas otrādi olveida, 4-10 cm garas, ar strupu galu, ķīļveida pamatu un viļņainu malu. Zied pirms lapu plaukšanas, ziedi balti, aromātiski, 7-8 cm plati ar 12-15 šaurām apziedņa lapām.
Kuriļu magnolija/M. hypoleuca/ - liels koks ar plati konisku vainagu. Dzinumi sākumā ar zīdainiem matiņiem, vļāk kaili, resni; dzinumu pumpuri zilganmelni; ziedu pumpuri 2-3(8-9) cm gari, rudenī dzeltenīgi. Lapas satuvinātas dzinumu galos, otrādi olveida, 20-40 cm garas ar strupu galu, apakšpusē zilganas un sākumā ar matiņiem. Zid vienlaikus ar lapu plaukšanu. Ziedi kausveida, 13-18 cm plati, smaržīgi, krēmbalti, ārējās apziedņa lapas iesārtas, iegarenas, ap 8 cm garas. Kopauglis elipsoidāls, sarkans, 12-18 cm garš.
Sulanža magnolija/M.x soulangeana/ - 3-4 m augsti, plaši krūmi. Izveidotas daudz šķirnes, kas atšķiras ar ziedu krāsu (no gandrīz baltiem, gaiši sārtiem līdz intensīvi sārtiem un purpursarkaniem), ziedēšanas laiku, vainaglapu veidu un ziemcietību Ziemeļeiropā. Ziedi zvanveida, 12-15 cm plati. Zied ļoti bagātīgi pirms lapu plaukšanas, bet vēlās šķirnes arī jūnijā.
Lietussarga magnolija/M. tripetala/ - neliels koks ar gaiši pelēku, gludu mizu ar daudziem pūslīšu veida izciļņiem, dzinumi kaili. Zied pēc lapu saplaukšanas. Ziedi 15-25 cm plati, krēmbalti, ar nepatīkamu aromātu.
Vilsona magnolija/M. wilsonii/ - krūms vai neliels koks. Dzinumi un pumpuri ar matiņiem. Ziedi plati kausveida, 10-12 cm plati, balti, smaržīgi; putekšnīcu kātiņi karmīnsarkani. Ziedi plaukst pēc lapu parādīšanās. Kopaugļi iegareni cilindriski, ap 6 cm gari.
Lielziedu magnolija/M. grandiflora/ - paliels koks ar biezu, gaiši pelēku mizu. Dzinumi un pumpuri ar piekļautiem rūsganiem matiņiem. Lapas biezi ādainas, otrādi olveida līdz šauri eliptiskas, 12-25 cm garas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē gaišākas, ar rūsganiem piekļautiem matiņiem. Ziedi ļoti lieli, 17-22 cm plati, kausveida, pienbalti, ar spēcīgu reibinošu aromātu. Kopaugļi olveida vai eliptiski, ar rūsganu matojumu, stāvi, 8-12 cm gari. Labos apstākļos zied visu vasaru.

MAHONIJAS /Mahonia/ - mūžzaļi vai ziemzaļi zemi krūmi bez ērkšķiem. Lapas pamīšas, plūksnaini saliktas ar plašām, seklām dzeloņsmailām daivām vai rupjiem zobiņiem, ādainas. Ziedi dzelteni, ķekaros. Augļi tumši zilas vai melnas ogas ar apsarmi.

 

MĀKIJAS /Maackia/ - vasarzaļi nelieli koki vai krūmi. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, lapiņas gandrīz savstarpēji pretējas. Ziedi stāvos, ciešos ķekaros, kas parasti apvienoti skarās; kauss zvanveida ar 5 sekliem zobiņiem. Amūras mākija/M. amurensis/ - līdz 10 m augsts koks ar olveida vainagu. Dzinumi sākumā ar zīdainiem matiņiem. Lapas 10-30 cm garas ar 7-9 olveida lapiņām, sākumā sudraboti spilvainas, vēlāk tumši zaļas. Ziedi ciešos, 10-15 cm garos gala ķekaros, sudrabbalti vai krēmkrāsas. Pākstis lancentiskas, brūnas, plakanas ar 3-5 plakanām sēklām.

 

MĒNESSĒKĻI /Menispermum/ - vasarzaļi, vijīgi krūmi vai puskrūmi ar tieviem dzinumiem. Lapas veselas, vairogveida ar gludu malu, pamīšas, ar gariem kātiem un seklām 3-7 daivām. Ziedi sīki, viendzimuma, zaļgani, nokarenās skarās, augļi ir melni un sulīgi kauleņi ar 2-3 nierveida vai pakavveida sēklām. Augi indīgi. 

 

MEŽVĪNI / Parthenocissus/ - vasarzaļas, reti ziemzaļas, vienmājas liānas. Stumbri (asis) kāpelē, piestiprinoties pie balsta ar vītnēm, kuras apvij atbalstu vai kuru galos ir diskveida paplašināti piesūcekņi. Miza blīva, pauguraina, ar kārpiņām, pumpuri ar 2-4 zvīņām. Lapas pamīšas, staraini saliktas vai vienkāršas, veselas vai daivainas, ar plūksnainu dzīslojumu. Ziedi čemurveida skarās lapu žāklēs, sīki, divdzimumu. Auglis ogveidīgs, ar 1-4 sēklām. Latvijā kultivē 3 sugas:
Pieclapu mežvīns /P.quinquefolia/ - līdz 20 m augstu kāpelējoša liāna. Lapas staraini saliktas no 5(7) eliptiskām līdz iegareni olveida, galā smailām, 4-10 cm garām lapiņām ar kātiņu. Lapas nespodri zaļas, rudenī krāsojas sarkanas;
Balstāmais mežvīns /P.inserta/ - zema, kokveida liāna vai pat krūms ar apaļie, zaļiem dzinumiem. Vītnēm ir nedaudz zaru un nav piesūcekņu. Lapiņas 3-5, eliptiski iegarenas, 5-12 cm garas, ar rupjiem un asiem zobiņiem malā. Ziedkopām savukārt ir izteikts dihotomisks zarojums, augļiem nogatavojoties tās kļūst nokarenas. Augļi līdz 8 mm plati.
Trīsdaivu mežvīns /P. tricuspidata/ - vasarzaļa, augstu kāpelējoša liāna. Vītnes īsas ar piesūcekņiem. Lapas plati olveida, trīsdaivainas līdz veselas, pabiezas, spīdīgas un parasti abās pusēs kailas, uz neražojošiem dzinumiem 10-20 cm garas un platas, ar rupji zāģzobainu malu; jaunākiem augiem un uz zemākiem zariem lapas bieži trīsdaivu saliktas no olveida lapiņām. Dzinumu galos lapas arvien sīkākas, atbalstam pieplakušas, rudenī spilgti krāsojas no zelta dzeltenām līdz oranžām un tumši karmīnsarkanām.

OZOLI /Quercus/ - vasarzaļi un ziemzaļi vai mūžzaļi koki, reti arī krūmi. Vienmājas augi. Lapas ar īsiem kātiem, pamīšus, vienkāršas, dziļāk vai seklāk plūksnaini daivainas, rupji zobainu, retām sugām ar pavisam veselu malu. Ziedi neievērojami, augļi iegarenas vai lodveida zīles.

Parastais ozols/Q. robur/ - pirmā lieluma spēcīgi zarots koks. Lapas 7-15 cm garas ar 3-5 noapaļotu daivu pāriem, biezas, ādainas, ar īsiem kātiem. Latvijā izplatītākās apstādījumu šķirnes:

‘Argenteomarginata’ – lapas nelielas, greizas ar neregulāriem baltiem plankumiem;

‘Asplenifolia’ – neliela auguma, lapas ar dziļi šķeltām asām daivām;

‘Concordia’ – neliela auguma, lapas zeltaini dzeltenas līdz pat rudenim;

‘Cucullata’ – vidēja auguma, lapas izstiepti garas, karotveida, pamats ķīļveida;

‘Cupressoides’ – vainags šauri konisks, vārpstveida, zari stāvi, lapas un zīles šauri izstieptas;

‘Fastigiata’- vainags plati konisks, lapas un zīles parasta izskata;

‘Fenessii’ – vidēja auguma, lapas garas, šauras, reizēm izliektas;

‘Pectinata’ – lapas dziļi daivainas, salīdzinoši nelielas;

‘Pendula’ – dzinumi līdz 2 m gari, nokareni, kokam apaļīgs stāvs;

‘Timuki’ – lapas, sevišķi vasaras otrā pusē, tumši karmīnsarkani zaļas;

‘Umbraculifera’ – vainags vidēji liels, saplacināti lodveida.

Klinšu ozols/Q. petraea/ - pirmā lieluma koks ar taisnu, slaidu stumbru un tumši krevainu mizu. Lapas ar 5-7 noapaļotu galveno daivu pāriem, ar ķīļveida pamatu un 1-2 cm garu kātu. Zied vēlāk par parasto ozolu. Šķirne ‘Mespilifolia’ ir ar lancentiskām vai viegli daivainām lapām.

Sarkanais ozols/Q. rubra/ - pirmā lieluma koks. Lapas plati eliptiskas, 12-25 cm garas, ar gariem kātiem, ķīļveida pamatu, mala ar 7-11 gari un asi nosmailotām daivām līdz pusei lapas plātnes. Zīles strupas, apaļīgas, sarkanbrūnas, kauss aptver 1/3 zīles garuma.

Kaukāza ozols/Q. macranthera/ - otrā lieluma koks ar rauktu, resnu, stipri zarainu stumbru un tumšu dziļi krevainu mizu. Lapas lielas, 8-15 cm garas, parasti otrādi olveida, ar 8-12 pāriem strupu, lielu zobu vai seklu daivu, apakšpusē ar dzeltenpelēkiem matiņiem.

Mongolijas ozols/Q. mongolica/ - pirmā vai otrā lieluma koks. Miza plāna ar tumšu krevi, dzinumi kaili. Lapas otrādi olveida. 8-15(20) cm garas, ar 4-8 mm gariem kātiem, plātne ar 7-13 strupu rupju zobu vai seklu daivu pāriem, ar matiņiem tikai uz dzīslām. Lapas dzinumu galos satuvinātas.

Purva ozols/Q. palustris/ - pirmā lieluma koks ar taisnu stumbru un nokareniem sānzaru galiem.

Zobainais ozols/Q. dentata/ - izcili dekoratīvs otrā lieluma koks ar ļoti resniem, pelēki tūbainiem dzinumiem. Lapas ļoti lielas, līdz 30 cm garas un 20 cm platas, ādainas, ar 8-12 seklu daivu pāriem; sākumā tūbainas; rudenī krāsojas koši oranžsarkanas.

Korķa ozols/Q. suber/ - mūžzaļš, otrā lieluma koks ar biezu korķa krevi uz stumbra un resnāko zaru mizas. Latvijā āra apstākļos izsalst.

 

PAHISANDRAS / Pachysandra/ - mūžzaļi vai ziemzaļi ložņājoši krūmi ar sulīgām asīm un paciliem zariem, kas tikai nedaudz pārkoksnējošies. Lapas pamīšas ar rupjiem zobiņiem pušķos dzinumu galos. Ziedi nelieli, balti, viendzimuma, stāvās vārpās. Augļi pogaļas ar 3 sēklām.

 

Galotņu pahisandra/P. terminalis/ - līdz 20 cm augsts, lapas tumši zaļas, virspusē spīdīgas, gaišās vietās kļūst gaiši zaļas. Šķirnei ‘Green Carpet’ augums zemāks un stāvāks, lapas sīkākas un tumšāk zaļas; šķirnei ‘Variegata’ augums vājāks un skrajāks nekā tipam, lapas baltraibas. 

 

PAPELES un APSES / Populus/ - Par apsēm pieņemts saukt Populus sugas, kuras neizdodas -kuriem koksnainie spraudeņi apsakņojas.

Parastā apse/P. tremula/ - pirmā lieluma koks, sasniedz līdz 40 m augstumu un 1 m stumbra diametru, ar taisnu, vidēji rauktu stumbru. Lapu virspuse zaļa, apakšpuse nedaudz gaišāka un gaisa kustībā vibrē, rudenī krāsojas dzeltenos un sarkanos toņos.

Baltā apse/P. alba/ - liels, spēcīgs koks ar apaļu, spēcīgi sazarotu, zemu vainagu. Lapu apakšpuse ļoti gaiša un mataina.

Balzama papele/P. balsamifera/ - mūsu kloni ir vidēji lieli koki ar spēcīgu un rupju zarojumu. Lapas ādainas, raksturīga tumši zaļa spīdīga virspuse, bet apakšpuse zaļganbalta ar dzelteniem balzama traipiem.

Berlīnes papele/P.x berolinensis/ - spēcīgi koki ar plati konisku vainagu, maz rauktu un taisnu stumbru. Lapām raksturīga pazīme – viļņaini izlocīta mala.

Kanādas papele/P.x canadensis/ - lieli un ātraudzīgi koki ar lielu sēklu pūku un putekšņu daudzumu, kā arī agresīvu sakņu sistēmu.

Melnā papele/P. nigra/ - liels koks ar skraju vainagu, tieviem zariem un dzinumiem un stumbru līdz 4 m diametrā. Izskatīga ir šķirne ‘Italica’ ar stāvu, kolonveida stāvu.

Ķīnas papele/P. simonii/ - paliels koks ar platu, pārkarenu vainagu, kas atgādina āra bērzu.

Smaržīgā papele/P. suaveolens/ - vidējs koks ar šauri olveida stāvu un plaukstot aromātiskām lapām.

Spilvaugļu papele/P. trichocarpa/ - liels koks ar stāvu vainagu, kas atgādina purva bērzu. Lapām apakšpusē raksturīgi dzelteni balzama plankumi, daudz lidpūku.

 

PĪLĀDŽI, SĒRMŪKŠĻI /Sorbus/  - vasarzaļi koki vai krūmi ar vienkāršām, daivainām, šķeltām vai nepāra plūksnaini saliktām lapām un ar pielapēm. Ziedi plakanos vai izliektos vairogos, pa daudziem kopā. Vainaglapas baltas, auglis lodveida vai elipsoidāls ābols ar cietām vai plēvainām cirkņu sienām; sarkans, dzeltens vai brūns.
Parastais pīlādzis, sērmūkslis/S. aucuparia/ - vidējs, 10-15 m augsts koks ar pelēku, gludu mizu. Lapas plūksnaini saliktas no 9-15 lapiņām, nespodri zaļas, apakšpusē zilganzaļas ar smailu galu. Latvijā audzē vairākas iecienītas šķirnes augļu iegūšanai: ‘Edulis’, ‘Kubovaja’,’Želtaja’, ‘Krupnoplodovaja’, ‘Rosina’, ‘Kozentra’ u.c. Apstādījumiem izveidotas tādas šķirnes kā:
‘Asplenifolia’ – lapiņas dziļi šķeltas un ar zāģzobainu malu, apakšpusē ar matiņiem;
‘Fastigiata’ – ar kolonnveida augumu;
‘Pendula’ – līdz 3 m augsts, ar izlocītiem, nokareniem zariem, potējams stumbriņā;
‘Pendula Variegata’ – līdzīgs iepriekšējam, bet lapas neregulāri dzeltenraibas.
Zviedrijas pīlādzis/S. intermedia/ - līdzīgs miltu pīlādzim, bet lapas sekli, asi un noapaļoti daivainas.
Miltu pīlādzis/S. aria/ - paliels koks vai krūms ar vienkāršām un veselām, vasaras otrā pusē tikai apakšpusē balti tūbainām lapām. Tā šķirnes:
‘Gigantea’ – vainags plati konisks, bet lapas ļoti lielas, līdz 17 cm garas;
‘Lutescens’ – lapas plaukstot dzeltenīgi sudrabbaltas, vēlāk pelēkbaltas;
‘Magnifica’ – vainags šauri konisks, lapas ādainas, virspusē tumši zaļas.
Daiļais pīlādzis/S. decora/ - paliels kokveida krūms ar lielām, saliktām lapām un skrajām, lielām ziedkopām.
Kēnes pīlādzis/S. koehneana/ - stāvs, neliels krūms ar saliktām lapām no 17-25 sīkām lapiņām un piena baltiem augļiem.

PIRAKANTAS /Pyracantha/ - mūžzaļi vai ziemzaļi ērkšķaini krūmi. Lapas vienkāršas, ādainas, ar robotu vai gludu malu; pielapes ātri nokrīt. Ziedi daudzziedu saliktos vairogos, balti. Auglis neliels ābolveida kaulenis ar 5 kauliņiem un paliekošām kauslapām.
Sarkanā pirakanta/P. coccinea/ - līdz 2 m augsts, ērkšķains krūms ar koraļsarkaniem augļiem.
Šķirnei ‘Golden Charmer’ – palieli, oranždzelteni augļi, to ir daudz; ‘Orange Glow’ – plakani, apaļi, oranžsarkani līdz tumši oranži augļi.


PLŪMES /Prunus/ - nelieli koki vai lieli krūmi ar pumpuros saritinātām lapām. Lapas malā, pie pamata un uz kāta ir dziedzeri. Ziedi pa vienam vai pušķos, plaukst reizē ar lapām vai pirms tām. Auglis – viensēklas kaulenis.
Ērkšķu plūme/P. spinosa/ - liels, 3-4 m augsts, ļoti ērkšķains krūms ar tumši pelēku zaru mizu. Jaunie dzinumi dzelteni vai sarkani, parasti mataini. Lapas otrādi olveida, retāk lancentiskas. Augļi melni ar zilu apsarmi.
Mājas plūme/P. domestica/ - kultivētu formu un šķirņu komplekss. Tas ir 6-10 m augsts koks, parasti bez ērkšķiem, ar lielām lapām, baltiem vai zaļganbaltiem ziediem un dažāda lieluma, veida un krāsas augļiem ar apsarmi.
Ķiršveida plūme/P. cerasifera/ - paliels, nedaudz ērkšķains krūms ar zaļiem spēcīgiem dzinumiem. Ziedi pa vienam, balti ar vāji sārtu krāsu iekšpusē pumpuros. Augļi lodveida, sarkani vai dzelteni ar vieglu apsarmi.
 Šķirnei ‘Atropurpurea’ lapas lielākas, plaukstot sarkanbrūnas, vēlāk iekrāsojas purpura toņos. Ziedi balti vai iesārti, augļi purpursarkani, līdz 3 cm plati.
Kaukāza plūme (aliča)/P. cerasifera/ - liels, 4-10 m augsts, plati olveida krūms ar tieviem, kailiem, zaļiem dzinumiem, vairums īsvasu beidzas ar ērkšķi. Augļi lodveida vai elipsoidāli, 1-3 cm plati, dzelteni, retāk gaiši līdz tumši sarkani, ar plānu apsarmi un seklu sānu rievu.


PLŪŠKOKI
/ Sambucus/ - vasarzaļi krūmi vai nelieli koki, bet viena suga pat ilggadīgs lakstaugs. Dzinumu serde plaša un čaugana. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas. Ziedi čemurveida vairogos, kārtni, sīki. Auglis kaulenis a3 3-6 kauliņiem.
Melnais plūškoks/S. nigra/ - 3-8 m augsts krūms ar 15-20 cm garām lapām, kuras sastāv no  (3)5(7) eliptiskām vai olveida lapiņām. Ziedi balti vai dzeltenīgi. Auglis lodveida, melni violets, ar tumšu, sulīgu mīkstumu.
Šķirnei ‘Aurea’ – lapiņas zelta dzeltenas, lapu kāti sarkanīgi;
‘Laciniata’ – lapiņas regulāri un līdz vidus dzīslai dalītas;
‘Pyramidalis’ – ar stāvu kolonnveida augumu.
Sarkanais plūškoks/S. racemosa/ - 1,5-3 m augsts krūms. Ziedkopas stāvas, olveida kompaktas skaras ar zaļganbaltiem līdz dzeltenbaltiem ziediem. Augļi lodveida, koši sarkani, ar 3 dzelteniem kauliņiem.


PTĒLEJAS
/Ptelea/ - palieli, vasarzaļi krūmi ar aromātisku mizu un lapām. Lapas pamīšus, trīsstaraini saliktas, lapiņas bez kātiņa, ar gludām vai robaini zobainām malām. Ziedi zaļganbalti, neizskatīgi galotnes vairogos. Augļi – plakani spārnuļi ar 2 garenām sēklām, kam tīklains, sauss apvalks. Trīslapu ptēleja/P. trifoliata/ līdz 3 m augsts, plašs krūms.

PTEROKĀRIJAS /Pterocarya/ - vasarzaļi, līdz pirmā lieluma koki, kas nereti aug kā milzīgi krūmi ar augstām, ilggadīgām asīm. Vienmājnieki ar viendzimuma ziediem. Abu dzimumu ziedi nokarenās spurdzēs iepriekšējā gada dzinuma sānos vai galā, pie jaunā dzinuma pamata. Lapas pamīšus, nepāra, dažām sugām arī pāra plūksnaini saliktas no 5-15 pāriem lapiņu ar zāģzobainu malu. Augļi ādaini kauleņi ar 2 spārniem.
Ošlapu pterokārija/P. fraxinifolia/ - pirmā lieluma koks . Lapas nepāra plūksnaini saliktas, 20-30 cm garas, ar 9-15 iegarenām, plānām lapiņām.
Sumaklapu pterokārija/P.rhoifolia/ - lapas biezākas un blīvākas, uz dzinumiem sākumā smalki matiņi un lielas pumpuru zvīņas. Augļu spurdzes 30-50 cm garas, augļu spārni noapaļoti.


ROBĪNIJAS /Robinia/ - vasarzaļi, dažāda lieluma koki vai krūmi. Dzinumi ar asos ērkšķos pārveidotām pielapēm. Lapas nepāra plūksnaini saliktas ar pretējām, kārtainām, iegareni eleptiskām lapiņām. Ziedi balti, sārti līdz vidēji karmīnsārti, nokarenos ķekaros lapu žāklēs, ar apaļu zieda karogu. Pākstis plakanas, iegarenas, ar nelielām, saplacinātām sēklām.
Baltā robīnija/R. pseudoacacia/ - līdz 22 m augsts, ļoti ērkšķains koks ar kailiem vai vāji matainiem dzinumiem. Ziedi balti.
Hartviga robīnija/R. hartwigii/ - neliels koks, dzinumi, lapas un ziedkopas ass ar mīkstiem matiņiem un kātainiem dziedzeriem; 13-23 lapiņas. Ziedi purpursārti, pākstis asas ar dziedzerainiem sariem.
Greznā robīnija/R. luxurians/ - neliels koks ar dziedzermatainiem dzinumiem, ziedkopām un pākstīm. Ziedi bāli sārti līdz balti.

 

(Izmantota Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmata "Dendroloģija")