RODODENDRI /Rhododendron/ - mūžzaļi, ziemzaļi vai vasarzaļi krūmi, pundurkrūmi, retāk koki. Lapas pamīšus, nereti satuvinātas dzinumu galos, parasti ar gludu malu, vienkāršas, veselas, ar īsiem kātiem (reti ar gariem kātiem) vai gandrīz sēdošas; ļoti variablas pēc plātnes veida. Ziedi divdzimumu, čemurveida vai vairogveida ziedkopās, retāk pa 1 vai 2; vainags koplapu, vainaga atvēruma platums 1-10(20) cm; kauss ar 5 daivām, krāsains, vairāk vai mazāk kārtns. Auglis – daudzsēklu pogaļa, kas atveras ar 5(6-10) gareniskām vārsnēm. Sēklas sīkas. Ģintī vairāk nekā 500 sugu. Latvijā tikai kā kultūraugi savākts vairāk nekā 100 autentisku sugu. Rododendrus iedala daudzās grupās un apakšgrupās.


PLĒKŠŅAINIE rododendri
. Lapas mūžzaļas vai ziemzaļas, abos galos smailas vai arī tās ievērojami mazākas nekā pārejās 2 grupās (sevišķi dzinumu galos), ar plēkšņzvīņām. No tiem izdalītas grupas ir: Karolīnas rododendrs/R. carolinianum/ - mūžzaļš 1-1,5 m augsts krūms ar šauri stobrveida, purpursārtiem vai baltiem ziediem pa 4-9 un apakšpusē biezi zvīņainām lapām, zied V beigās līdz VI vidum; Rudais rododendrs /R. ferrugineum/ - mūžzaļš 0,3-0,5 m augsts, cieši zarots krūms ar rūsganām zvīņām uz dzinumiem, purpursārtiem ziediem, zied V beigās – VI sākumā; Asmatainais rododendrs /R. hirsutum/ - mūžzaļš, cieši zarots, 0,3-0,5 m augsts krūms ar ļoti īsiem, pelēkiem dzinumiem, ziedi intensīvi purpursarkani(dažkārt arī balti), vainaga iekšpusē ar īsiem baltiem matiņiem, ziedu kāti 1,5-2 reizes garāki par vainagu, zied VI vidū līdz VII beigām; Blīvais rododendrs /R. impeditum/ - mūžzaļš’, zems (0,2-0,3 m augsts) krūms ar īsiem dzinumiem un sīkām, melnām zvīņām, arī lapas sīkas un abās pusēs biezi klātas ar zvīņām, ziedi violeti zili ar pinkainiem matiņiem rīklītē un uz ļoti īsa kāta, bagātīgi zied V vidū līdz VI vidum; Ledebūra rododendrs /R. ledebourii/ - ziemzaļš līdz 2 m augsts krūms ar stāvām asīm, tumši brūnu mizu, 0,8-2,7 cm garām lapām, piltuvveida līdz zvanveida sārti violetiem ziediem, sāk ziedēt IV vidū vai beigās kā viens no pirmajiem; Iesarkanais rododendrs/R. russatum/ - mūžzaļš, 50-80 cm augsts krūms ar intensīvi zvīņainiem dzinumiem un lapām, tumši violetiem ziediem ar baltu rīklīti, zied no V otras puses līdz VI vidum, rudenī zied arī atkārtoti.

Otra mūžzaļo rododendru grupa ir PUŠĶMATAINIE rododendri. To lapas lielas, garākas par 4-30 cm, rupjas; lapu virspuse kaila, gluda un spīdīga, mala parasti ieritināta, bet apakšpuse kaila līdz tūbaina, pušķmatiņi vai dziedzermatiņi uz lapām, arī dzinumiem: Īsaugļu rododendrs /R. brachycarpum/ - mūžzaļš, 2-3(4) m augsts, kompakts krūms, kura dzinumu gali un jaunās lapas ar baltu tūbojumu, kas vēlāk izzūd. Lapas 7-15 cm garas, pie pamata noapaļotas, virspusē gaiši zaļas un gludas, apakšpusē brūni tūbainas. Ziedi bāli zaļgani līdz balti, ar sārtu tonējumu, pa 10-20 čemuros, zied jūnijā; Ketobas rododendrs /R. catawbiense/ - mūžzaļš, 2-4 m augsts un plats lrūms, lapas apaļīgas un 7-15 cm garas, virspusē kailas un tumši zaļas, bet apakšpusē zilganzaļas; ziedi līdz 6 cm plati pa 15-20 čemuros, vainaglapas platas, ieapaļas purpurvioletas, ar zaļganiem vai oranžiem lāsojumiem, bagātīgi zied no V vidus līdz VI beigām; Kaukāza rododendrs /R. caucasicum/ - mūžzaļš, 50-80 cm augsts krūms ar bieziem, gaišbrūniem, tūbainiem dzinumiem un mazliet kokainām līdz 10 cm garām lapām ar nedaudz ieritinātām malām. Ziedi pa 7-10 ap 5 cm platos čemuros, vainaglapas bālgani sārtas līdz iedzeltenas, ar zaļu lāsojumu, zied V otrā pusē; Makino rododendrs /R. makinoi/ - mūžzaļš, kultivējot 1-2 m augsts un tikpat plats krūms. Dziunumi sāk augt vasaras vidū, lapas šauri lancentiskas ar ieritinātu malu un apakšpusē ar biezu, gaiši brūnu tūbojumu. Ziedi parasti pa 6 čemurā, vainags piltuvveida vai zvanveida līdz 6 cm plats, maigi sārts ar karmīnsarkanu lāsojumu, zied V beigās,VI sākumā; Lielais rododendrs /R. maximum/ - mūžzaļš, 1-4 m augsts krūms ar garām lapām lieliem čemurveida ziedķekariem, ziedi piltuvveida līdz zvanveida , vainaglapas rožainas, gaiši violetas vai baltas, zied VI otrā pusē un VII sākumā, kad jau intensīvi aug dzinumi;
Smirnova rododendrs /R. smirnowii/ - mūžzaļš, 1-3(6) m augsts, plašs krūms, kura dzinumi klāti ar baltu tūbojumu, kas 2 gadu laikā noiet. Lapas plati lancentiskas, smailas, ādainas, līdz 12(15) cm garas, ziedi pa 10-12čemuros, vainags piltuvveida līdz zvanveida, purpursārts vai violets, apmale kruzuļota, iekšpusē ar matiņiem, zied V beigās līdz VI beigām.
Nākošā lielā grupa ir  VASARZAĻIE, BĀRKŠMATAINIE rododendri, t.s. acālijas. Lapas vasarzaļas vai ziemzaļas, nelielas vai vidēja lieluma. Uz lapām un dzinumiem parasti matiņi vai arī dziedzermatiņi, nav zvīņveida un zaroto pušķmatiņu. Kokveida rododendrs /R.arborescens/ ir 1-1,5 m augsts, vasarzaļš stāvs krūms ar plānām 4-8 cm garām lapām ar skropstainu malu un līdz 6 cm platiem piltuvveida ziediem pa 3-6  baltā krāsā ar sārtu nokrāsu, uzzied VI, VII sākumā, kad lapas pilnīgi izplaukušas; Klinģerīšu rododendrs /R. calendulaceum/ - cieši sazarots, 1-1,5(2) m augsts, vasarzaļš krūms, kam dzinumi ar matiņiem vai sariņiem. Lapas 4-12 cm garas, rudenī oranžas un karmīnsarkanas. Ziedi pa 5-7 čemuros, uzzied reizē ar pumpuru plaukšanu; vainags dzeltens, oranžs vai šarlaksarkans, līdz 4 cm plats, ar maigu, patīkamu aromātu. Bagātīgi zied V beigās līdz VII vidum; Kamčatkas rododendrs /R. camtschaticum/ - 4-30 cm augsts pundurkrūms, kas nereti ieaudzis pārējos zemsegas augos; Kanādas rododendrs /R. canadense/- ap 50-100 cm augsts, vasarzaļš krūms, dzinumi tievi, lapas nedaudz ieritinātas, uzzied pirms pumpuru plaukšanas V vidū, ziedu vainaglapas 3, dalītas, gandrīz bez stobriņa, purpurvioletas; Daurijas rododendrs /R.dauricum/ - stipri sazarots, vasarzaļš vai ziemzaļš, 0,5-2 m augsts krūms ar stāvu zarojumu, zied IV vidū pirms lapu plaukšanas ar baltiem ziediem vai gaiši sārtā ceriņkrāsā. Japānas rododendrs /R.japonicum/ ir 1-2 m augsts, ļoti sazarots krūms, ziedi pa 6-12 čemurveida ķekaros, atveras pirms lapām vai tām plaukstot, vainags oranžs līdz lašu sārts ar lielu oranžu lāsojumu, zied V beigās līdz VI beigām; Dzeltenais rododendrs /R. luteum/ - ir 1-4 m augsts un plats krūms, dzinumi ar matiņiem, ziedi stipri smaržīgi pa 7-12 čemurā, vainags dzeltens, ārpusē lipīgs. Zied pirms pumpuru plaukšanas vai reizē ar to V beigās-VI vidum; Smaillapu rododendrs /R. mucronulatum/ -1,2-1,5 m augsts krūms, lapas un dzinumi ar izretinātām zvīņām, ziedi pa vienam dzinumu galos purpursārti, ārpusē ar matiņiem, zied pirms pumpuru plaukšanas IV beigās-V sākumā; Mīkstais rododendrs /R. molle/ - 1-3 m augsts, vasarzaļš krūms ar samērā taisniem dzinumiem un samtainiem matiņiem, lapas rudenī krāsojas dzeltenas, ziedi pa 5-10 čemurā krēmdzelteni ar zaļganu lāsojumu, zied V beigās līdz VII sākumam; Rietumu rododendrs /R. occidentale/ - līdz 1,5 m augsts paplests krūms, lapas ar pušķainiem matiņiem, rudenī krāsojas koši dzeltenas līdz karmīnsarkanas. Ziedi pa 6-12, maz smaržo, vainags balts vai sārts ar lielu dzeltenu plankumu, zied V beigās-VI sākumā; Pukhaņas rododendrs/R.poukhanense/ - līdz 1 m augsts krūms ar smaržīgiem ziediem blāvi violetā krāsā ar purpurbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas un zied pirms lapu plaukšanas vai reizē ar to, V beigās līdz VI beigām; Rīgas rododendrs /R.”Rīgas rododendrs”/ - starsugu hibrīds 1-2 m augsts, kas zied V beigās- VI pirmajā pusē ar ļoti smaržīgiem ziediem maigi rožainā krāsā; Šlipenbaha rododendrs/R. schlippenbachii/ - līdz 2 m augsts, plašs, vasarzaļš krūms, kuram lapas pa 5 mirturos īsu dzinumu galos, plati otrādi olveida līdz 10 cm garas, ziedi ābeļziedu sārti un zied maijā; Veisija rododendrs/R. vaseyi/ - līdz 2 m augsts, vasarzaļš krūms ar neregulāru zarojumu, nedaudz viļņainām lapām un zied V otrā pusē pirms saplaukšanas balti sārtiem ziediem ar oranžu lāsojumu uz augšējās vainaglapas; Lipīgais rododendrs/ R.viscosum/ - līdz 3 m augsts, vasarzaļš krūms ar bieziem un cietiem matiņiem uz dzinumiem, zied no VI vidus līdz VII vidum pēc saplaukšanas. Ziedi pa 4-9 čemurā balti, retāk sārti, ļoti smaržīgi, ārpusē ar smalkiem, lipīgiem dziedzermatiņiem, iekšpusē ar smalkiem matiņiem.


ROZES /Rosa/ - vasarzaļi, nedaudz sugu arī mūžzaļi vai ziemzaļi krūmi ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem zariem, parasti ar dzeloņiem. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas, reti vienkāršas, nereti ar dzeloņiem un ar pielapēm. Ziedi pa vienam vai vairogos pa 2, 3 vai vēl vairāk īsvasu galos. Ziedi var būt balti, sārti , sarkani, dzelteni, smaržīgi, pildīti vai plāni. Rožu klasifikācija ir gara un sarežģīta. Vispirms iedalās 3 lielās grupās:

-         modernās dārzu rozes;

-         seno dārzu rozes;

-         rožu savvaļas sugas, to varietātes, formas vai hibrīdi.


Katras sadaļas rozes iedala nestīgotājās un stīgotājās. Modernās dārzu rozes tālāk iedala:vienreiz ziedošajās( vasarā vai pavasarī) un atkārtoti ziedošajās jeb remontējošajās. Abu šo iedaļu ziedētājas ir starp krūmrožu un stīgotājrožu šķirnēm. Remontējošas ir cerrožu un miniatūrrožu šķirnes.


Krūmrozes, kā jau krūmi, parasti ir ar savu sakņu sistēmu (pašsaknēm) un ar vairākiem vienādi attīstītiem, spēcīgiem virszemes stumbriem. Tās īpaši izlieto savrupstādījumā.

 

Cerrozes – parasti ir mērena auguma potekņi (retāk pašsakņi), kas sacero no potes papildpumpuriem, attīstot arvien jaunus pamatdzinumus. Cerrozes kultivē ziedu griešanai vai arī izlieto apstādījumu grupās. Pēc ziedkopas veida izšķir vienzieda rozes (tējhibrīdrozes) -ar atsevišķiem, pildītiem, vidējiem vai lieliem ziediem dzinuma galotnē. Dažreiz var būt arī daži vājāk attīstīti blakus pumpuri.


Ķekarziedu rozes  (floribundrozes) – ar skraju, daudzziedu ķekaru (vairogu). Ziedi tām parasti ir sīki vai vidēji lieli, vienkārši, puspildīti vai pildīti. Ķekarziedu rozes izceļas ar bagātīgu un ilgstošu ziedēšanu. Sānzarus un blakus pumpurus laikus izkniebjot,praktizē izaudzēt ziednešus tikai ar vienu labi attīstītu ziedu.


Daudzziedu pomponrozes (poliantrozes) – ir maza auguma, ar rozetveida pundurziediem, lielos ķekaros; no ķekarrozēm tās atšķiras ar lapojumu – lapas sīkākas.

 

Miniatūrrozes – ar pundurziediem, punduraugumu un pundurlapojumu.

SAUSSERŽI /Lonicera/ - stāvi, ložņājoši vai vijīgi, vasarzaļi vai ziemzaļi, retāk mūžzaļi, krūmi. Zari ar paresnu, baltu vai rūsganu serdi. Pumpuri pretēji, mezglos pa vairākiem kopā blakus vai cits virs cita. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas ar gludu malu un bez pielapēm. Ziedi divdzimumu pa 2 ziedkopās; vijīgajām sugām galviņveida vai vārpveida ziedkopas. Augļi – ogas, brīvas vai pa pāriem saaugušas.

Parastais sausserdis/L. xylosteum/ ir 2-4 m augsts krūms ar stāvām vai paplestām asīm. Lapas plati olveida līdz eliptiskas, 3-6 cm garas, matainas abās pusēs, virspusē pelēkzaļas, apakšpusē gaiši pelēkzaļas ar strupu, īsu galu un apaļu pamatu. Ziedi dzeltenbalti, augļi tumši sarkani.

Pallasa sausserdis/L. Pallasii/ - 1,2-1,5 m augsts, stāvs krūms ar dzeltenbrūniem dzinumiem ar matiņiem. Ziedi diezgan kārtni, piltuvveida, dzeltenbalti ar 12-15 mm garu vainaga stobriņu. Augļi pilnīgi saauguši, elipsoidāli, zilganmelni ar apsarmi, 8010 mm gari. Tam līdzīgs ir ēdamais sausserdis/L.edulis/ un Kamčatkas sausserdis/L. Kamtschatica/, no kuriem atlasītas formas ar lieliem, saldiem augļiem vai augļiem ar maz rūgtvielām.

Ta(r)tārijas sausserdis/L. ta(r)tarica/ -krāšņi ziedošs, augsts krūms. Kultivējot izdalītas lielziedu šķirnes, kas atšķiras pēc ziedu vai augļu krāsas.

Alberta sausserdis/L. albertii/-neliels, pārkarens krūms.

Alpu sausserdis/L. alpigena/ - vidēji liels, ēncietīgs, ziemcietīgs krūms, kas izceļas ar koši zaļām lapām un lieliem augļiem.

Kaukāza sausserdis/L. caucasica/ - paliels krūms ar kailiem dzinumiem un lapām, sārtiem ziediem.

Šamiso sausserdis/L. chamissoi/ - neliels krūms ar tumši violetiem ziediem un lieliem, sarkaniem, pilnīgi saaugušiem augļiem.

Nokarenais sausserdis/L. demissa/ - liels, spēcīgs krūms ar gaiši zaļu lapojumu un baltganiem ziediem.

Seglapu sausserdis/L. involucrata/ - vidējs krūms ar skraju zarojumu, palielām, iegarenām lapām un dzelteniem ziediem uz platām, karmīnsarkanām seglapām.

Ledebūra sausserdis/L. ledebourii/ - vidēji augsts, stāvs krūms, diezgan līdzīgs iepriekšējai sugai, seglapas šaurākas.

Māka sausserdis/L. maackii/ - liels krūms ar koši baltiem ziediem, kas ziedēšanas beigās nodzeltē.

Maksimoviča sausserdis/L. maximowiczii/ - paliels krūms ar violeti sarkaniem ziediem, ēncietīgs.

Morova sausserdis/L. morrowii/ - vidēji augsts krūms ar nelieliem, sārtiem ziediem, ēncietīgs.

Melnais sausserdis/L. nigra/ - vidējs, stāvs krūms ar nelieliem, sārtiem ziediem, melniem augļiem, ēncietīgs.

Spožlapu sausserdis/L. nitida/ - ciešs, paplests, neliels krūms ar ziemzaļām, sīkām lapām, nelieliem krēmbaltiem ziediem un purpurkrāsas sīkiem augļiem.

Zemais sausserdis/L.pileata/ - zems, līdz 40 cm augsts, ložņājošs, ciešs krūms ar daļēji ziemzaļām lapām, gaiši dzelteniem ziediem un purpurvioletiem augļiem.

Agrīnais sausserdis/L. praeflorens/ - vidēji augsts, stāvs krūms ar dzeltenbaltiem ziediem, zied visagrāk, nereti pirms lapu plaukšanas aprīļa vidū.

Ruprehta sausserdis/L. ruprechtiana/ - paliels krūms ar baltiem ziediem, kas noziedot dzeltē. Varētu būt Tatārijas sausserža aizstājējs, jo tam nav minēto kaitēkļu un slimību. Ēncietīgs un ziemcietīgs.

Ceriņziedu sausserdis/L. syringantha/ - vidējs, paplests, pat pārkarens krūms ar iegarenām zilganzaļām lapām un piltuvveida ceriņkrāsas ziediem.

Uzpūstais sausserdis/L. vesicaria/ - līdz 1,5 m augsts, vasarzaļš krūms ar parewsniem dzinumiem, kam saraini matiņi. Lapas plati olveida, 5-10 cm garas, koši zaļas. Ziedi lieli, koši dzelteni; augļi lieli, sarkani.

No VĪTEŅSAUSSERŽU sugām Latvijā ir izplatītas:

Parastais vīteņsausserdis/L. caprifolium/ (saldā mīlestība) – vijas līdz 5-8 m augstumam, ziedi dzeltenbalti, smaržīgi.

Vācijas vīteņsausserdis/L. peryclimenum/ - vijas līdz 3-4 m augstumam. Ziedi dzeltenbalti ar karmīna nokrāsu. Šķirne 'Serotina' – vēlais Vācijas vīteņsausserdis – krāšņāks, ar baltiem ziediem, kam purpursarkana nokrāsa. Rudens pusē nereti zied atkārtoti.

Kā starpposms starp krūmiem un vīteņaugiem:

Zilganzaļais vīteņsausserdis/L. dioica/- ar nelieliem, dzeltenīgi zaļganbaltiem ziediem un lieliem, koši sarkaniem augļiem.

Atvašu vīteņsausserdis/L. prolifera/ - ar dzelteniem ziediem un šarlaksarkaniem augļiem.

Brauna vīteņsausserdis/L. x brownii/ - ar spilgti oranžsarkaniem ziediem.

Telmaņa vīteņsausserdis/L. x tellmanniana/ - ar koši oranždzelteniem ziediem.

 

SEGLIŅI /Euonymus/ - vasarzaļi, mūžzaļi, retāk ziemzaļi, stāvi, ložņājoši vai kāpelējoši krūmi vai nelieli koki parasti ar četršķautnainiem dzinumiem. Lapas pretējas, retāk pamīšus vai mieturos, veselas, kailas. Ziedi neizskatīgi, zaļgani. Augļi ādainas, spārnainas un spilgti krāsainas 3-5 cirkņu pogaļas, katrā 1-2 eļļainā mīkstā sēklapvalkā ietvertas sēklas.

Eiropas segliņš /E. europaeus/līdz 3-5 m augsts krūms, dažkārt 5-8 m augsts koks ar pelēku, korķainu, nedaudz mīkstu mizu. Dzinumi zaļi, uz šķautnēm brūnas, plānas korķa svītras. Augļi sarkanas pogaļas ar 4 noapaļotām šķautnēm-spārniem; nogatavojoties šķautnes atveras un kļūst redzamas sēklas oranžā sēklsedzē ar baltu sēklas galu.

Kārpainais segliņš/ E. verrucosus/ - ap 2 m augsts, vasarzaļš krūms, zaļie tievie dzinumi ar sīkām, melnām kārpiņām. Ziedi zaļibrūni līdz sarkanbrūni, sēklas melnas līdz pusei ar oranžu sēklsedzi.

Fortina segliņš/E. fortunei/ - mūžzaļš krūms , kas ar tvērējsaknēm var kāpelēt līdz 4-5 m augstumam vai ložņāt. Dzinumi ar nelielām kārpiņām, zaļi. Latvijā izplatītas šķirnes:

'Emerald Gaiety' – robusts augums un lielas lapas ar šauru baltu apmali;

'Emerald'n Gold' – spēcīga auguma ar lielām lapām, kam gaiši dzeltena apmale;

'Harlequin' – lapas normāla lieluma ar baltiem plankumiem.

Ložņu segliņš /E. fortunei var. radicans/ - ložņājošs vai nedaudz pa atbalstu kāpelējošs krūms.

Kjaučovas segliņš/E. kiautschovicus/- līdzīgs iepriekšējam, bet lapas plati olveida, 5-8 cm garas, ar ķīļveida pamatu un robainu malu. Augļi sārti ar oranžu sēklapvalku, sēkla brūna.

Pundursegliņš/E. nanus/ -  ziemzaļš, ložņājošs vai pacils, līdz 80 cm augsts krūms. Dzinumi pie zemes sakņojas, zaļi, šķautņaini, tievi, kaili. Lapas šauri lancentiskas vai lineāras, pamīšus vai mieturos, 1-4 cm garas ar attālinātiem zobiņiem un ieritinātu malu. Ziedi pa 1-3 lapu žāklēs brūni sarkani, augļi sīki, sarkani. Turkestānas pundursegliņš augumā līdz 2 m, lapas platākas un nav ar ieritinātu malu.

Māka segliņš/E. maackii/ - liels krūms,  līdzīgs Eiropas segliņam, atšķiras ar purpursarkanām putekšnīcām, bāli sārtām pogaļām un brūni sarkanām sēklām. Rudenī lapas krāsojas spilgti sārtas un dzeltenas.

Spārnotais segliņš/E. alatus/ - vasarzaļš, līdz 1,5-2 m augsts, plašs krūms. Dzinumi un zari ar 2 vai 4 līdz 1 cm platiem, plāniem brūnganiem korķa spārniem; dzinumi zaļgani, saules pusē sarkanīgi brūni. Lapas rudenī krāsojas koši tumši sarkanas. Pogaļas nelielas.

Platlapu segliņš/E. latifolius/ - vasarzaļš, līdz 3 m augsts krūms ar lieliem pumpuriem un līdz 16 cm garām gaiši zaļām lapām, kas rudenī krāsojas dzeltenas vai sārtas. Augļi nelieli, gaiši karmīnsarkanā krāsā.                         

SEKURINEGAS /Securinega/ - vasarzaļi krūmi ar tieviem, smalkiem dzinumiem, no kuriem daļa jau rudenī atmirst kā puskrūmiem, pavasarī radot iespaidu, ka augs būtu apsalis. Lapas pamīšus ar īsu kātu un veselu malu. Ziedi sīki, zaļganbalti, bez vainaga, lapu žāklēs. Auglis apaļa pogaļa ar 3-6 nelielām sēklām. Lapas dzeltenīgi zaļas.                          

SIBIREJAS /Sibiraea/ - vasarzaļi, nelieli, stāvi krūmi. Lapas ar gludu malu bez pielapēm, lancentiskas līdz otrādi olveida, 3-10 cm garas, kailas, pelēkzaļas, izskatās glumas. Ziedi viendzimuma vai divdzimumu, balti, galotnes vairogveida skarās. Augļi – pie pamata saauguši salikti someņi, katrā pa 3-6 sēklām.

SKĀBARŽI /Carpinus/ - vasarzaļi koki un krūmi ar plānu, pelēku, gludu mizu ar plānu krevi. Lapas pamīšus vai 2 rindās, vienkāršas, veselas, ar zāģzobainu malu un taisnām 7-24 sānu dzīslām. Vienmājas augi ar sīkiem viendzimuma ziediem spurdzēs. Augļi rievaini riekstiņi nokarenās spurdzēs lielu trīsdaivu seglapu pamatā.

Parastais skābardis/C. betulus/ - Latvijā līdz 20-25 m augsts koks ar rauktu un rievainu, reizēm savērptu stumbru. Miza gaiši pelēka, tikai vecākiem kokiem tā nedaudz saplaisā. Lapas vienā plaknē, 5-15 cm garas, iegareni olveida vai eliptiskas ar īsi smailu galu un apaļu vai vāji sirdsveida pamatu

Karolīnas skābardis/C. caroliniana/ - lēnaudzīgs, 5-10 m augsts koks vai krūms ar pārliektiem zariem. Pumpuri 3 mm gari, sākumā ar matiņiem. Lapas smaili olveida, 6-10 cm garas, nedaudz zilganzaļas, rudenī spilgti sarkani oranžas. Riekstiņi divreiz sīkāki.

Sirdslapu skābardis/C. cordata/ - līdz 15 m augsts koks ar sudrabpelēku, zvīņotu mizu, ļoti lieliem, līdz 2 cm gariem pumpuriem. Lapas plati olveida ar sirdsveida pamatu, rudenī krāsojas koši dzeltenas. 

SMILTSĒRKŠĶI /Hippophaё/ - nelieli, vasarzaļi koki vai krūmi ar ērkšķainiem zariem. Lapas vienkāršas, veselas, ar gludu malu, pamīšas, bez pielapēm, virspusē gandrīz kailas, apakšpusē ar sudrabainiem matiņiem un īsiem kātiem. Ziedi mazi, brūngani iepriekšējā gada dzinumu žāklēs īsās vārpiņās vai ķekaros. Augļi dzelteni līdz oranži sulīgi kauleņi ar sulīgu, aromātisku mīkstumu.

SNIEGOGAS /Symphoricarpos/ - nelieli krūmi ar tieviem dzinumiem. Lapas vienkāršas, bez pielapēm. Ziedi četrdaļīgi vai piecdaļīgi. Augļi lodveida vai olveida čauganas, sulīgas  ogas ar 2 sēklām. Latvijā tiek audzēta strautu, baltā sniegoga/S. rivularis/, kas ir līdz 1,5 m augsts krūms ar kailiem dzinumiem un baltiem augļiem. Sastopamas arī hibrīdu sniegogu šķirnes:

Šeno sniegoga/S. x chenaultii/ - palieli krūmi ar matainiem dzinumiem un lapām, ar gaiši iesārtām ogām;

Dorenbosa sniegoga/S. x doorenbosii/ - izplesti, pārkareni krūmi ar ļoti smalku un blīvu zarojumu. Ogas baltas, atkarībā no šķirnes ar sārtu līdz violetu nokrāsu saules pusē.


SNIEGPĀRSLU KOKI / Chionanthus/ -vasarzaļi lieli krūmi vai zemi koki ar pretējām, vienkāršām lapām ar veselu malu. Ziedi divmāju, četrskaitlīgi, ar baltām vainaglapām, skrajās, sazarotās iepriekšējā gada dzinumu galotnes skarās; vainaglapas ļoti šauras, saaugušas tikai pie pamata. Auglis zilganmelns kaulenis ar vienu sēklu.

Virdžīnijas sniegpārslu koks/Ch. virginicus/ - līdz 3 m augsts koks vai krūms ar  līdz 20 cm garām ziedkopām un 16 mm gariem augļiem.


SPIREJAS /Spiraea/ - vasarzaļi krūmi 0,15-3 m augstumā. Dzinumi ar pelēku, dzeltenbrūnu vai brūnu mizu, kas 2. vai 3. gadā sāk garenvirzienā slāņoties. Lapas sakārtotas pamīšus šauri lancentiskas līdz apaļas, veselas vai ar daivām un gludu vai zāģzobainu malu. Ziedkopas pavasarī (V sākumā) ziedošām sugām ir uz iepriekšējā gada garvasām sēdošos čemuros ar sīku lapu vai zvīņu rozeti pie pamata, bet vasarā (VI) ziedošām sugām vienkāršos vai saliktos vairogos dzinumu vai īsvasu galos. Sugām, kas zied vasaras beigās VII, VIII – šauri cilindriskas līdz plati piramidālas vai elipsoidālas saliktas skaras lapainu kārtējā gada garvasu galos. Ziedi nelieli, divdzimumu, balti, gaiši sārti līdz tumši purpursarkani, ar 5 kauslapām. Augļi – someņi ar daudzām sēklām.

STAFILEJAS /Staphylea/ - vasarzaļi krūmi vai nelieli koki. Lapas pretējas, plūksnaini saliktas no (3)5(7) lapiņām, kam smalki zāģzobaina mala. Ziedi galotnes skarās zvanveida, balti vai iesarkani. Augļi – palielas, pūslim līdzīgas, 2-3 daivu ādainas pogaļas ar 2-3 zirnim līdzīgām sēklām.
Plūksnlapu stafileja/S. pinnata/ - līdz 4 m augsts krūms ar 5-7 iegarenām lapiņām, ziedi nokarenās skarās.
Trīslapu stafileja/S. trifolia/ - līdz 3 m augsts krūms ar 3 lapiņām.

STEFANANDRAS /Stephanandra/ vasarzaļi, nelieli krūmi ar vienkāršām, daivainām lapām un nelieliem, baltiem ziediem galotnes vairogos vai skarās. Auglis – somenis ar 1-2 sēklām. Lapas rudenī koši krāsojas.

VEIGELAS /Weigela/ - stāvi vai paplesti krūmi, kas neveido atvases. Lapas pretējas, ar īsu kātu, zāģzobainu malu un bez pielapēm. Ziedi pa vienam vai vairākiem lapu žāklēs, dažādās krāsās, ar lielu piltuvveida vainagu. Auglis gara, sausa pogaļa.

 VĪTEŅHORTENZIJAS /Calyptranthe/ - vasarzaļas liānas ar piesūcekņiem, kam ziedi sakārtoti plakanos vairogos, vainaglapas saaugušas galotnē un nokrīt kā uzmava, sīkajām sēklām visapkārt plats lidspārns.

Kātainā kaliptrante, vīteņhortenzija/C. petiolaris/ - kāpelē pa atbalstu, pat gludu sienu, līdz 10 m augstumam. Dzinumi nedaudz mataini, vecākiem zariem brūnā miza nolobās. Lapas olveida apaļas, 4-11 cm garas, ar īsu smaili, smalki zāģzobainu malu un 1-10 cm garu kātu. Ziedkopas 15020 cm platos vairogos; vairākiem sterilajiem malas ziediem baltais vainags ir 2,5-3,5 cm plats.

ZALKTENES /Daphne/ - mūžzaļi, ziemzaļi vai vasarzaļi krūmi ar pamīšus, retāk arī pretējām, lapām, kam īsi kāti. Lapas lancentiskas vai lineāras, mala gluda. Ziedi galvinās vai ķekaros, dažām sugām pa 2 līdz 5 pušķos lapu žāklēs, aromātiski. Auglis neliels gaļīgs vai ādains kaulenis. Augi ir indīgi.

 ZELTLIETI /Laburnum/ - vasarzaļi krūmi vai nelieli koki ar pelēkolīvzaļu mizu, resniem dzinumiem, trīsstaraini saliktām lapām bez pielapēm. Ziedi dzelteni, ar kātiem, nokarenos ķekaros, kauss strupi divlūpains. Aaapākstis iegarenas, plakanas.

ZĪDKOKI /Morus/ - vasarzaļi koki vai krūmi, kas audos satur piensulu. Lapas pamīšas, veselas vai daivainas uz viena auga, pat dzinuma; var būt liela lapu dažādība – heterofilija, mala ar robiņiem vai zāģzobaina. Ziedi  nokarenās spurdzēs. Augļi – nelielu kauleņu kopauglis.

ZIRGKASTAŅAS /Aesculus/ - vasarzaļi koki vai lieli, plaši krūmi. Lapas pretējas, staraini saliktas no 4-9 lapiņām, bez pielapēm, ar garu kātu, kas nokrīt atsevišķi no lapiņām, mala zāģzobaina. Ziedi parasti divdzimumu, vairāku ziedu stāvās galotnes skarās. Auglis ir ādaina pogaļa ar gludu vai dzeloņveida izaugumiem klātu virsmu, ar 1-3 lielām,apaļi plakanām, spīdīgām sēklām.

 (Izmantota Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmata "Dendroloģija")