Skujkoku apraksts ietver:
BALTEGLES, DUGLĀZIJAS, EGLES, HEMLOKEGLES, ĪVES, KADIĶI, LAPEGLES,MIKROBIOTAS, PACIPRESES, PATŪJAS, PRIEDES, TŪJAS.

BALTEGLES /Abies/ - mūžzaļi lieli vai vidēji lieli koki ar konisku augumu, lineārām, plakanām un mīkstām skujām. Čiekuri vertikāli, slīpi uz augšu stāvoši, nogatavojušies kokā sadrūp.

DUGLĀZIJAS /Pseudotsuga/ - mūžzaļi, vienmājas koki ar slaidu stumbru, kas savvaļas apstākļos sasniedz līdz 50-100 m augstumu. Miza jauniem kokiem gluda, bet 25-30 gadu vecumā sāk veidoties kreve. Skujas plakanas, taisnas, 2-3cm garas; to virspuse tumši zaļa, apakšpuse ar bālgani pelēkzaļu atvārsnīšu joslām. Čiekuri 5-10cm gari, gaiši brūni, segzvīņas daudz garākas par sēklzvīņām, tālu sniedzas ārpus čiekura.

EGLES /Picea/ - mūžzaļi, lieli vai vidēji lieli vienmājas skujkoki ar konisku augumu, skujas adatveida, čiekuri nokareni, olveida vai cilindriski, nokrīt veseli.
Koniskā Kanādas egle /Picea glauca 'Conica'/-  2-4m augsti koki ar konisku, blīvu vainagu. Ligzdveida egle /Picea abies 'Nidiformis'/– augstums 0,8-1m, vainags izplests spilvenveida ar 1 vai vairākām ligzdveida dobēm.                
Čūsku egle /Picea abies 'Virgata'/– augstums 15-20m, 1. pakāpes zari maz zarojas vai nemaz nezarojas, tāpēc vainags skrajš, maz zarots.
Sudrabegle /Picea pungens''Glauca Koster'/ – augstums 15-22 m, regulārs konisks vainags ar zariem plakanos mieturos, skujas sudrabpelēkas.

HEMLOKEGLES /Tsuga/ - mūžzaļi, lieli skuju koki ar samērā slaidu stumbru. Kanādas hemlokeglei zaru gali un galotne lokveidā noliekti, dzinumi tievi, skujas 8-18 mm garas, plakanas, čiekuri ovāli, 1,5-2cm gari, gaiši pelēkbrūni.

ĪVES /Taxus/ - 5-8m augsti mūžzaļi koki vai zemi, plaši sazaroti krūmi, vainags plati konisks, ļoti blīvs. Visas auga daļas, izņemot sulīgo sēklsedzi, ir indīgas. Izcili ēncietīgs, labi panes apgriešanu, labi aug irdenās, kaļķainās māla augsnēs.

KADIĶI /Juniperus/ - mūžzaļi vienmājas vai divmāju skuju koki, biežāk krūmi. Skujas pa 3 mieturos, adatveida vai zvīņveida, sēklzvīņas 3-6, sēklām nogatavojoties, saaug lodveida čiekurogās. Kadiķu apstādījumu šķirnes ir izturīgas piesārņotajā apdzīvoto vietu un autoceļu gaisā.
Parastais Viduseiropas kadiķis aug kā neliels, stāvs koks 5-12m vai liels krūms, Zviedrijas kadiķis 4-8m ar atliektu galotni, Kanādas – pazems krūms 1-1,7m ar paciliem zariem, kalnu kadiķis – ložņājošs krūms 00,5-0,8m ar izplestiem zariem. Sabīniešu jeb kazaku kadiķis auug 0,6-4m augstumam  kā neliels koks līdz klājenisks krūms ar zariem līdz 10m garumā. Ķīnas kadiķis ir 4-6m augsts koks vai liels krūms. Klājeniskais kadiķis ir 0,2-0,4m augsts, plašs, augsnei pieguļošs krūms ar resniem, apaļiem vai šķautnainiem zariem. Virdžīnijas kadiķis ir 12-25m augsts koks ar šauri konisku vainagu. Zvīņainais kadiķis paliels, 2-4m augsts, klājenisks krūms ar sarkanbrūnu mizu.

LAPEGLES /Larix/ - vasarzaļi, vienmājas skuju koki. Skujas mīkstas, lineāras, uz garvasām pamīšus, uz īsvasām daudzu skuju pušķos. Čiekuri nelieli, olveida vai apaļīgi, jau strobilu ziedēšanas laikā vertikāli, nokrīt tikai pēc 2-5 gadiem nesadrupuši. Eiropas lapegle izaug 33-40m gara, nokarenās formas ir 6-10m augstas.

MIKROBIOTAS /Microbiota/ - klājenisks, parasti divmāju kailsēkļu krūms, kas reti sasniedz 0,6-0,8m augstumu, bet platumā var izaugt līdz 1,5-2m. Dzinumi četršķautnaini, zari ļoti sazaroti, galotnēs pārkareni. Visas skujas ir zvīņveida, trīsstūrainas, sīkākas nekā tūjām, smailas. Čiekuri sīki, 3-6mm gari, ar līmeniski atstāvošām 2-4 sēklu zvīņām, parasti ar vienu apaļu, melnu bezspārna sēklu.

PACIPRESES /Chamaecyparis/ - mūžzaļi vienmājas koki ar konisku vainagu un pārkareniem vadošajiem zariem, galotnēm. Dzinumi plakani, skujas sīkākas nekā tūjām, ar spilgtām atvārsnīšu līnijām apakšpusē, zvīņveida, tikai juvenilās adatveida, pretējas. Čiekuri nelieli, lodveida.
Losena pacipreses pamatsuga ir 10-15m augsts koks ar šauri konisku vainagu un pelēki sarkanbrūnu mizu, zema ziemcietība. Šķirņu augstums ir no 1-12m augstumā, bet atšķiras ar auguma veidu un skuju krāsu. Nutkas paciprese ir paliels, 6-8m augsts, šauri konisks koks ar pārliektu galotni, bet tās šķirnes no 3-6m augstas. Zirņu paciprese ir trešā lieluma koks (6-8m) ar taisnu galotni un līmeniskiem, galos pārkareniem zariem, labi aug mitrākās augsnēs, aug lēni. Zirņu paciprese izplatītākās šķirnes ir 'Boulevard', 'Filifera', 'Filifera Nana', 'Nana Aureovariegata', 'Plumosa', 'Plumosa Aurea', 'Plumosa Nana' un 'Squarrosa'.

PATŪJAS /Thujopsis/ -  Japānas patūja ir neliels, mūžzaļš koks, kas Latvijas apstākļos parasti ir liels krūms ar plati konisku vainagu, līmeniskiem zariem, plakaniem dzinumiem, kas blīvi klāti ar lielām, pretējām zvīņveida skujām. Zvīņu apakšpusē zili balts zīmējums.Siltumprasīga, bet ēncietīga suga, labāk aug valgās māla augsnēs.

PRIEDES /Pinus / - Mūžzaļi vienmājas koki, retāk savvaļā kalnos klājeniski vai pacili krūmi, skujas lineāras, pušķos pa 2, 3 vai pa 5 uz īsvasām. Parastā priede sasniedz līdz 45m augstumu. Stumbrs taisns, slaids, labi atzarojas. Vainags skrajš, jauniem kokiem konisks, vecākiem ovāls, vainaga augšdaļa noapaļojas un galotnē paliek plakana. Čiekuri iegareni olveida, 3-6(7) cm gari.
Kalnu priede – līdz 5m augsts krūms ar blīvu vainagu, lokaniem zariem vai pat klājeniska auguma.
Sibīrijas ciedrupriede – pirmā lieluma koks ar līdz 14cm garām skujām, kas nekārtīgi sakļaujas ap dzinumu galotnes virzienā. Čiekuri līdz 13cm gari un līdz 8cm plati. Jau no 15-20 gadu vecuma ražo čiekurus un dīgtspējīgas sēklas, kuras izmanto uzturā.
Klājeniskā ciedrupriede – plašs, 1-3m augsts krūms, retāk ložņājošs koks, bez izteikta galvenā stumbra. Čiekuri pa vairākiem kopā, olveida, 3,5-4,5 cm gari, ar nelielu zvīņu skaitu.
Veimuta priede – pirmā lieluma koks ar slaidu stumbru, samērā plānu mizu, arī kreve nav bieza. Dzinumi tievi, zaļi, matiņi tikai vasaras sākumā. Skujas īsvasās pa 5, tievas, mīkstas, 5-10cm garas, zilganzaļas. Čiekuri nokareni, atgādina egļu čiekurus, 8-15cm gari, nedaudz liekti.
Benksa priede – parasti otrā lieluma koks, līdzīga parastajai priedei. Atšķiras ar tumšu, sīki plēkšņainu mizu, īsākām skujām un punainiem, ciešiem, pret zaru liektiem čiekuriem, kas zarā var palikt neatvērušies pat 10 gadus (piemērošanās masveida izsējai meža ugunsgrēka gadījumā).

TŪJAS /Thuja/ - Mūžzaļi vienmājas koki vai krūmi, dzinumi plakani. Skujas zvīņveida, dzinuma virspusē un apakšpusē plakanas, sānos laiviņveida, no sāniem saspiestas, bet juvenilās (pirmos 2-3 gadus) ir adatveida. Čiekuri ap 1cm gari, iegareni ar nedaudzām pretējām, ādaini koksnainām sēklzvīņām.
Rietumu tūja – vidēja augstuma koks, bet kultivējot, sevišķi šķirnes, bieži krūmveida. Vainags jaunībā plati konisks, vēlāk iegareni olveida. Latvijā pilnīgi ziemcietīga, ražo dīgtspējīgas sēklas, labi panes vainaga cirpšanu. No Latvijā kultivētām apstādījumu šķirnēm kā izplatītākās var minēt:
‘Boothii’ – blīva, koniska, vidēja auguma, ar lielām zvīņu skujām;
‘Columna’ – liela auguma kolonnveida šķirne ar horizontāli atstāvošiem sānzariem;
‘Cristata’ – neliela auguma, ar sekstveidā sakārtotām zvīņu skujām;
‘Elegantissima’ – paliela koniska auguma, ar koši zaļām skujām, kam šaura dzeltenīga maliņa;
‘Ellwangeriana’ – neliela, plati koniska auguma, ar smalku zarojumu un vienlaicīgi zvīņu un adatveida skujām;
‘Ericoides’ – pundurveida jaunības forma ar mīkstām adatveida skujām, kas rudenī nobrūnē;
‘Filiformis’ – neliela, plati koniska auguma, ar maz zariem, ar diegveida, izstieptiem dzinumiem;
‘Globosa’ – vidēja auguma, lodveida, ar tumšāk zaļām, matētām zvīņu skujām;
‘Lutea’ – šauri koniska, neliela, ar dzeltenām zvīņu skujām;
‘Umbraculifera’ – vidēja, plakani lodveida, ar tumši zaļām zvīņu skujām;
‘Wagneri’(Wagneriana’) – neliela, šauri olveida šķirne ar sīkām, tumši zaļām zvīņu skujām.

 (Izmantota Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmata "Dendroloģija")